Kooperatīva «Trikāta» piensaimnieki, kuri savulaik bija iesaistījušies jaunās piena rūpnīcas būvē Jelgavā un līdz pēdējam piegādāja «Latvijas pienam» izejvielu zem tirgus cenas, tagad izrādās zaudētāji. Zemnieku piena nauda tikusi izmantota siera uzkrājumu veidošanai eksportam, bet zemniekiem parāds, kas sasniedzis trīs miljonus eiro, nav atmaksāts.
Trikātas kooperatīva zemnieki gaida iekavēto piena naudu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tie bija lieli svētki piensaimniekiem, kad beidzot tika likts pamatakmens pašu zemnieku piena rūpnīcai. Uzņēmuma «Latvijas piens» dibinātāji bija kooperatīvi «Trikāta KS», «Dzēse», kā arī «Piena partneri KS», kurā apvienotas 600 saimniecības. Finansiālu ieguldījumu jaunajai rūpnīcai deva gan kooperatīva biedri, gan Eiropas fondi, tika ņemts kredīts bankās, bet valsts garantēja septiņus miljonus lielu atbalstu nepilnus 15 miljonus vērtajai rūpnīcai.
Arī zemnieku saimniecība «Sporas» bija to Trikātas kooperatīva zemnieku skaitā, kas ieguldīja savu artavu jaunajā piena rūpnīcā.
«Bija liels prieks un satraukums, kā būs!
Valsts piedalījās, zemkopības ministrs... uh! Ies uz urrā!»
atceras «Sporu» saimniece Daiva Vikmane.
Tikai trīs gadi pagājuši kopš rūpnīcas atklāšanas, bet jau pērn zemnieki sākuši just, ka kaut kas nav kārtībā – sākusi kavēties piena nauda, dažreiz divus mēnešus, dažreiz vairāk.
«Ja kādam šķiet, ka pienu var saražot no svaiga gaisa – tur nepastāv ne darba algas, ne dīzeļdegviela, ne tehnikas remonts... Jebkura lieka naudiņa ir apēsta, lielāki vai mazāki mērķi ir palikti malā, esmu pateicīgs degvielas piegādes firmām, ar kurām ir ilgstoši strādāts, kas vēl atved, piegādā, atļauj maksu sadalīt divās daļās,» stāsta «Sporu» īpašnieks Agris Vikmanis.
«Trikāta» vienīgā uz savu rūpnīcu pienu turpināja vest arī tad, kad jau bija sakrājušies parādi. Šobrīd parāds Trikātas zemniekiem jau sasniedzis trīs miljonus eiro, katras saimniecības makā iztrūkst ap 100 tūkstošu eiro liela summa. Tikmēr jaunā uzņēmuma padome siera noliktavā ieguldījusi ap 400 tonnu siera.
«Tas varbūt bija pareizi, bet skumjākais tas, ka pirms noliktavu piepildīšanas ar sieru vajadzēja atrast arī līdzekļus, ko izmaksāt zemniekiem par pienu, jo nevar tā, ka vienu pusi uzķīlē, bet par otru neliekas ne zinis,» norāda Agris Vikmanis.
Pienam kooperatīvs šobrīd atradis citus noieta ceļus. Zemnieki par litru saņem 18,5 centus.
«Dzīvojam. Nav jau tikai piens, kādu govi, bulli var nopārdot,» saka Daiva Vikmane. «Tik traki nav, ka jāliekas gar zemi un kājas gaisā. Mēs esam stipri un izturīgi. Lai es sacītu – visu pārdošu un braukšu uz ārzemēm – nē, es netaisos! Es strādāšu, un gan jau kopīgiem spēkiem sagaidīsim to saulīti spīdam.»
10.septembrī kooperatīva biedri nāks kopā un lems, vai pārdot «Trikātai» piederošo 53,66% lielo «Latvijas piena» kontrolpaketi un kam pārdot. «Sporu» saimnieki saka – jāpārdod par tādu summu, lai zemniekiem spētu atmaksāt iekrājušos parādus. Viņiem vēl jāvāc skābbarība, jāpērk degviela un jānomaksā kredīti. Priekšā gara ziema.