Pirmie patvēruma meklētāji, kurus Latvija piekritusi brīvprātīgi uzņemt, var ierasties Latvijā jau ziemā. Viņiem uzreiz būs iespēja mācīties latviešu valodu un, ja tiks piešķirts bēgļa statuss, tad gadu pienāksies pabalsts. Ja šajā laikā viņi neatradīs pastāvīgu darbu un pajumti, tad varēs doties vai nu uz citu Eiropas Savienības valsti, vai arī paļauties uz cilvēku žēlsirdību. Valdībai nav plānu viņiem palīdzēt vairāk kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nonākuši trūkumā, ceturtdien vēstīja LTV «Panorāma».
Latvijā patvēruma meklētāji ieradīsies ziemā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšlietu ministrijā īpaša darba grupa lemj, kā risināt gaidāmo pārvietoto personu uzņemšanu no Sīrijas, un šodien uzklausīja reliģisko kopienu un pašvaldību pārstāvjus. Neizslēdzot, ka bēgļu vidū būs arī citticībnieki, Latvijas oficiālā pozīcija arvien ir dot priekšroku kristiešiem, to atbalsta lielākās garīgās konfesijas, kurām jau ir pieredze ar patvēruma meklētāju uzņemšanu draudzēs.
«Kristiešiem ir vieglāk iekļauties sabiedrībā
- par to liecina mūsu pieredze,» atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, savukārt Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norāda: «Kristiešiem jau nav kur bēgt, kā tikai uz Eiropu. Tās valstis atrodas musulmaņu jūrā, musulmaņi var bēgt uz tām.»
Musulmaņu kopienas pārstāvji savukārt aicina nešķirot nelaimē nonākušos
un atgādina, ka islāms Latvijā oficiāli zināms ilgāk nekā gadsimtu. Nav jābažījas, ka starp bēgļiem slēpsies teroristi. «Viņi visi nāks uz mošeju, un mēs redzam, kas tie par cilvēkiem. Līdz šim nav bijis neviens ekstrēmists,» uzsver Latvijas Musulmaņu kopienas pārstāvis Zufars Zainullins.
Bēgļu statusu saņēmušie dzīvos konkrētā pašvaldībā, un dažas no tām saskaras ar problēmu -
ja ir dzīvesvietas, tad nav darba vietu, ko piedāvāt, un otrādi.
«Piemēram, Valmierā ir darba vietas un vajadzīgi cilvēki, bet nav dzīvokļu. Es domāju, valdībai ir jāatbalsta dzīvojamā fonda izveide,» pauda Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane uzsver, ka
valdības plānos nav celt bēgļiem mājas vai subsidēt darba vietas,
taču var palīdzēt ar informāciju, kur mājokli var lētāk noīrēt un palīdzēt ar darba meklēšanu. Tiks meklēts finansējums, lai jau ar pirmo dienu Latvijā patvēruma meklētāji varētu apgūt latviešu valodu. «Mums jāizveido sistēma, lai šie cilvēki, kas izvēlas šeit palikt, sagādātu maksimālu pienesumu,» viņa uzsvēra.
Tie, kas pēc gada savu vietu Latvijā nebūs atraduši, visticamāk, aizceļos uz tautiešu kopienām labklājīgākās valstīs,
kā tas jau ir noticis ar patvēruma meklētājiem līdz šim.