Apritējis gads, kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) izziņoja cīņu pret nodokļu nemaksāšanu zobārstniecības nozarē, un dienests šo kampaņu vērtē kā veiksmīgu – papildus aprēķinātas nodokļu summas par vairāk nekā miljonu eiro. Tāpat daudzas ārstu prakses vairs neslēpj ieņēmumus, bet septiņos gadījumos VID piemēroja saimnieciskās darbības aizliegumu.
VID zobārstu praksēs atklāj aplokšņu algas; septiņas prakses pārkāpumu dēļ slēdz
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paši ārsti gan norāda – riski iespējamai negodīgai rīcībai aizvien ir, tos rada zemā pacientu maksātspēja.
Pēc cīņas pret nodokļu nemaksāšanu autoservisos Valsts ieņēmumu dienests pērn oktobra sākumā izziņoja, ka pastiprinātu uzmanību pievērsīs zobārstu praksēm. Arī tajās atklātas vairākas problēmas grāmatvedības uzskaitē, ieņēmumu uzrādīšanā un pat negodprātīgā kases aparātu lietošanā, raidījumam «Aizliegtais paņēmiens» apliecināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.
Konstatēti arī aplokšņu algu riski 371 ārstu praksē. No šiem nodokļu maksātājiem preventīvi problēmas atrisinājuši vismaz 175 uzņēmumi, uzrādot vidējo algu pieaugumu vismaz par 88 eiro mēnesī.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane pastāstīja, ka dienests runājis ar Zobārstu asociāciju un var secināt, «ka nozares pārstāvji preventīvo pasākumu ietvaros labojas».
«Kaut gan nevar teikt, ka šie rādītāji būtu augstāki par autoservisiem. Tur vidējais algas pieaugums bija par 78 eiro. Tā kā zobārstiem kvalifikācijai jābūt daudz augstākai, tad no zobārstiem vēlētos lielāku pieaugumu nākamajā periodā,» norādīja Bindemane.
Tiesa, ne visas zobārstniecības privātprakses problēmas likvidējušas preventīvo pasākumu ietvaros. Pastiprināti kontroles pasākumi notika 353 iestādēs. Pārkāpumi konstatēti vairāk nekā trešdaļā gadījumu, kopumā piespriežot 53,3 tūkstošu eiro lielus naudas sodus. Septiņos gadījumos pat piemērota saimnieciskās darbības izbeigšana.
To, ka ārsta darbā reputācijai, tostarp pilnai saistību izpildei pret valsti, ir nozīme, atzīst arī Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andris Paeglītis. Viņš gan uzskata – ne visi konstatēti pārkāpumi liecina par ļaunprātību.
«Pirmkārt ārsts savā galvenajā būtībā uzskata, ka viņam jāsniedz palīdzība. Pārējās lietas viņam tik svarīgas bieži nešķiet. Tā savukārt neliekas VID vai Veselības inspekcijai,» norādīja Paeglītis.
«Tāpēc mēs ar ārstiem diskutējam un aicinām pievērst uzmanību vienai otrai lietai. Mēs nepaceļam vienu praksi un neprasām – čeka nebija, lente beidzās? Nē, mēs tādas lietas nerunājam. Uz vispārējo likuma ievērošanu gan aicinām,» sacīja Paeglītis.
Tomēr apstākļi ēnu ekonomikas draudiem nozarē aizvien ir. Ārstniecības kabinetu uzturēšana izmaksā dārgi, bet iedzīvotāju maksātspēja nav augsta. Pastiprinātu uzmanību zobārstniecībai VID sola pievērst arī turpmāk. Savukārt drīzumā tiks sākts darbs pie apbedīšanas nozares kontroles.
Jau ziņots, ka pēc pārbaudēm autoservisos nākamās zem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lupas nonāca zobārstniecības prakses, kuras nodokļu iekasētāju uzmanību piesaistīja zemo algu un neilga vidējā darba laika dēļ.
VID konstatēja, ka tautsaimniecībā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir 700 eiro, bet zobārstiem tā ir vien 55% no tās. Turklāt daži zobārsti vidēji mēnesī nostrādā 60 stundas, lai gan normāli ir 40 stundu darba nedēļa, tas nozīmē, ka viņi strādā vidēji pusotru nedēļu mēnesī, bet cilvēki, kas sakārušies ar zobārstu pakalpojumiem, zina, cik tie ir dārgi vai lēti, cik ilgi jāgaida rindās pie ārstiem un cik ārsti ir noslogoti.