Pirmie «AirDog» aparāti izsūtīti pasūtītājiem; plāno jaunu modeli un finansējuma piesaistes kampaņu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Pirmie bezpilota vadāmie lidaparāti «AirDog», kas autonomi seko objektam un filmē ar «GoPro» sporta kameru, ir izsūtīti pasūtītājiem. Tikmēr tā idejas autori plāno sākt jauna modeļa izstrādi, kā arī finansējuma piesaistes kampaņu, šodien «AirDog» prezentācijas pasākumā sacīja «AirDog» idejas autors Edgars Rozentāls.

Kā teica Rozentāls,

līdz šim brīdim «AirDog» attīstībā ieguldīti 3,5 miljoni eiro

un tas ir liels sasniegums tik mazam robotikas «start up» uzņēmumam novest ideju līdz rūpnieciski masveidā ražojamam produktam. Viņš norādīja, ka patlaban klientiem izsūtīti daži desmiti «AirDog» eksemplāru un pasūtītāji veiks to testēšanu, jo, kā norādīja Rozentāls, nevienam pasaulē nav nojausmas, kā šādam produktam būtu jādarbojas. Tiek gaidītas klientu atsauksmes, lai varētu izsūtīt «AirDog» arī citiem klientiem.

Runājot par nākotnes plāniem, Rozentāls sacīja, ka uzņēmums plāno sākt jaunu finansējuma piesaistes raundu, kā arī domā par jauna modeļa izstrādi, kas būtu tehnoloģiski spēcīgāks par esošo.

Rozentāls arī norādīja, ka patlaban «AirDog» iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, jo interesi par «AirDog» izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs.

«AirDog» cena ASV tirgū ir apmēram 1600 dolāri, bet Eiropā - apmēram 1700 eiro.

Idejas rašanās un realizēšana

Ideju par sportistam autonomi sekojošu bezpilota lidaparātu «AirDog» komandai «piespēlējuši» daži Latvijas ekstrēmo sporta veidu aktīvisti, bet tā sākumā nešķita interesanta, atklāja Rozentāls.

Kā sacīja Rozentāls, uzņēmums toreiz nodarbojies ar citām lietām. «Jā, mēs izstrādājām tehnoloģijas un bezpilota lidaparātus, bet tie bija domāti citam lietojumam, un pagāja kaut kāds brīdis, kamēr pievērsāmies šai idejai,» stāsta Rozentāls. «Tā kā paši bijām iesaistīti ekstrēmajos sporta veidos, sākām šai idejai noticēt un lēnām pie šī projekta strādāt, un mums parādījās pirmās prasības, ko tad vēlamies redzēt, - mazu, ērtu, viegli paņemamu līdzi. Mēģinājām iztēloties, ko paši gribētu lietot.»

«Dažos mēnešos veicām pirmos soļus un galvenais, ko sapratām, bija tas, ka tas būs daudz, daudz sarežģītāk, nekā sākumā likās,» turpina Rozentāls. «Cilvēkiem, kas nezina tehnoloģiskās nianses aiz šīs automātiskās sekošanas, var likties, ka tur nekā īpaša nav, bet patiesībā viss ir krietni sarežģītāk.»

Kā norāda Rozentāls,

«AirDog» mērķis bija radīt sporta apstākļos precīzi lidojošu dronu.

«Tas prasīja no mums izstrādāt gan pašu lidaparātu, kas apmierinātu mūsu prasības, gan sensorus un tehnoloģijas, kas ir ļoti sarežģītas. Mums vajadzēja tās radīt, izvēlēties, integrēt kopā, izstrādāt ļoti sarežģītus matemātiskos algoritmus.»

«Patiesībā šīs lietas komplicētība ļāva mums noticēt šim projektam vēl vairāk. Tas var pirmajā brīdī likties dīvaini, bet sākumā likās, ka šis projekts nav tā vērts, ir pārāk vienkāršs,» piebilst Rozentāls. «Kad sapratām, ka tas patiesībā ir ļoti sarežģīti, tas bija tas mirklis, kurā nolēmām mainīt mūsu uzņēmuma darbības virzienu, jo pavērās liels darba lauks, kurā neviena vēl nebija un kuru mums bija pa spēkam apgūt.»

Kā ziņots, šī gada sākumā

«AirDog» pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē «CES 2015» tika atzīts par labāko robotu

un ieguva otro vietu «Best of CES Awards 2015» balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, ko vadīja «Seraph Group», piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā «IT-Farm Corporation», «Base Ventures», «FlyCap», «Imprimatur Capital», kā arī no vairākām privātpersonām.

Bezpilota lidaparātu «AirDog» izstrādājusi SIA «Helico Aerospace Industries», kas pilnībā pieder ASV reģistrētajam «Airdog Inc.». Uzņēmums pērn apgrozījis 159 754 eiro, bet strādājis ar 206 613 eiro zaudējumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu