Gravitācijas viļņi, ko Alberts Einšteins bija teorētiski pierādījis pirms 100 gadiem, nu ir pierādīti praksē. Šis atklājums paver milzīgas iespējas tālākiem teorētiskiem un praktiskiem eksperimentiem, lai skaidrāk izprastu Visuma rašanos un mūsu vietu tajā.
Zinātnieki novērojuši teorijā eksistējušos gravitācijas viļņus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starptautiska zinātnieku komanda ceturtdien paziņoja, ka novērojusi pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko Alberts Einšteins savā relativitātes teorijā paredzēja pirms gadsimta.
Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015.gada 14.septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti, paziņoja zinātnieku komanda.
Maksa Planka Gravitācijas fizikas institūta un Leibnicas universitātes profesors Karstens Dancmans tikmēr ir pārliecināts, ka gravitācijas viļņu atklāšana ir svarīgākais jaunums kopš Higsa bozonu konstatēšanas un ir pielīdzināma DNS struktūras noteikšanai.
«Par to noteikti pienāksies Nobela prēmija,» viņš sacījis BBC. «Pirmo reizi ir konstatēta gravitācijas viļņu pastāvēšana, tas ir pirmais tiešais melno caurumu novērojums un tas apstiprina Vispārējo relativitātes teoriju, jo šīs melno caurumu īpašības precīzi saskan ar Einšeina minējumiem pirms simts gadiem,» - tā Dancmans.
Gravitācijas viļņu fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO («Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory») divi ASV esošie pazemes detektori, kuriem jāpamana gravitācijas viļņu niecīgās vibrācijas, kas amplitūdas ziņā ir pielīdzināmas niecīgai daļai atoma. Zinātniekiem mēnešiem ilgi nācās apstiprināt datus un pārbaudīt tos kopā ar kolēģiem, līdz par to tika paziņots ceturtdien, noslēdzot desmitgadēm ilgušus zinātnieku komandu pūliņus.
«LIGO ir veicinājis pilnīgi jaunas astrofizikas jomas dzimšanu,» sacīja Kordova.
Lai arī zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Tagad, kad ir novēroti divu melno caurumu saplūšanas procesā radušies viļņi, zinātnieki uzskata, ka spēs radīt tādus teleskopus, kas ļaus ne tikai tieši novērot melnos caurumus, kuru kosmosā ir miljardiem, bet arī ielūkoties vēl dziļāk kosmosa dzīlēs; iespējams, līdz pat Lielā sprādziena jeb Visuma dzimšanas brīdim.