Visticamāk, Turcijas īstenotā Krievijas kara iznīcinātāja Su-24 notriekšana pie Sīrijas robežas nebūs iemesls, lai Krievija un NATO sāktu militāru konfrontāciju. Tomēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis intervijā portālam TVNET atzina, ka Krievija varētu īstenot dažādas citas darbības pret Turciju, tostarp ekonomiskās sankcijas un kiberuzbrukumus.
Vēl nebijis gadījums
Runājot par to, kāpēc pie Sīrijas robežas notriektā Krievijas lidmašīna, kas bija pārkāpusi Turcijas gaisa telpu, izpelnījusies tik plašu starptautisku uzmanību, Cepurītis skaidroja, ka tas ir viens no tiešākajiem gadījumiem, kur pēdējos 50 gados ir vērojama Krievijas un NATO sadursme. Otrdien NATO notrieca un iznīcināja Krievijas militāro lidaparātu. Zināmā mērā tas ir bezprecedenta gadījums, kas piesaistījis pastiprinātu starptautisko uzmanību.
Jāņem vērā arī tas, ka Rietumvalstu, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu, attiecības ar Krieviju ir ļoti saspīlētas kopš Krimas aneksijas, Krievijas avantūrām Austrumukrainā, kā arī zināmā mērā kopš Krievijas iesaistes Sīrijas konfliktā.
Šāds spilgts bezprecedenta notikums visiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Nav īsti skaidrs, kā reaģēt. Kā rīkosies Krievija, kā NATO valstis? Vai to atstāt tikai Turcijas un Krievijas savstarpējo attiecību ziņā, vai arī veidot kopēju Krievijas un NATO dialogu, lai situāciju normalizētu?
Neviena no pusēm nav tieši ieinteresēta savstarpējā militārā konfrontācijā.
Ne Krievija, ne NATO nevēlas situācijas tālāku eskalāciju.
Vērtējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus, ka notiekošais nepaliks bez sekām un tas ir «teroristu sabiedroto» dūriens mugurā, politikas pētnieks sacīja, ka Putina izteikumi šajā gadījumā bija viņam netradicionāli emocionāli.
Gaidāmas ekonomiskās sekas
Visdrīzāk notikumam nesekos simetriska militāra atbilde no Krievijas. Krievijas uzbrukums Turcijai nozīmētu uzbrukumu vienai NATO valstij, un Krievija tādā veidā iesaistītos tiešā konfliktā ar NATO.
Krievija noteikti nevēlas tiešu militāru konfliktu ar NATO, jo nebūtu spējīga šādā konfliktā uzvarēt.
Bet sagaidāms, ka notikumam būs sekas. Jau pašlaik Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir aicinājis Krievijas tūristus nedoties uz Turcijas kūrortiem. Līdz šim Krievijas tūristiem Turcijas atpūtas vietas bija pietiekami lielā cieņā. Papildus var būt citas ekonomiskas sankcijas pret Turciju, piemēram, aizliegums ievest Turcijas preces Krievijā.
Tāpat pēc lidmašīnas notriekšanas var runāt par politiskā, diplomātiskā dialoga samazināšanu, kā arī cita veida pasākumiem, ar kuru palīdzību Krievija mēģinās Turciju starptautiski izolēt.
Interesanti un pat ironiski, ka līdz šim Turcija bija mēreni noskaņota pret Krieviju. Turcija nepievienojās ES un rietumvalstu sankcijām pēc Krimas aneksijas. Līdzšinējās Krievijas un Turcijas attiecības bija diezgan pozitīvas. Relatīvi nesen Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans viesojās Maskavā, kur kopā ar Putinu atklāja mošeju. Bija paredzēts, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien dosies uz Stambulu, bet lidmašīnas notriekšanas dēļ vizīti atcēla.
Turki draudzējās ar krieviem
«Turcija nebūt nav tā valsts, kurai kaut kādā veidā varētu piedēvēt agresīvu nostāju attiecībās ar Krieviju.
Turcija ir valsts, kas zināmā mērā izrādījusi pretimnākšanu un mēģinājusi caur Rietumu-Krievijas saspīlējumu īstenot savas intereses.
Skaidrs, ka, neieviešot ekonomiskās sankcijas, Turcija ir nodrošinājusi ekonomiskus ieguvumus. Ja Turcijā ražotās preces var ļoti brīvi nonākt Krievijas tirgū, bet Eiropas analogi tur nenonāk, palielinās pieprasījums pēc Turcijas precēm, kas tai ir absolūti izdevīgi,» Cepurītis skaidroja.
Krievijas spēka pozīcijas
Runājot par Krievijas tālāko rīcību, pētnieks norādīja uz mūsu kaimiņvalsts iepriekš īstenoto ārpolitiku.
Krievija nebūt nav valsts, kas ir gatava piedot un spert pirmo soli, lai veidotu labas attiecības.
Drīzāk Krievija ir valsts, kas jebkuru darbību veiks no spēka pozīcijām.
Krievijai būtu svarīgi spert atbildes soli, lai parādītu, ka šādi notikumi nedrīkst atkārtoties, bet viņš pauda skepsi, ka tas varētu rezultēties militārās darbībās. Drīzāk runa varētu būt par ekonomiskiem un politiskiem gājieniem. Paredzams, ka pastiprināsies Krievijas informatīvā pretdarbība pret Turciju, kā arī dažāda veida nemilitārie uzbrukumi, piemēram, kiberuzbrukumi, ko var īstenot pret Turcijas valsts institūcijām, gan militāro sektoru, gan uzņēmumiem.
Tāpat nākotnē redzēsim Krievijā daudz aktīvākus «iedzīvotāju» protestus un kustības, kas tiek veidotas, lai izteiktu neapmierinātību.
Vai attiecību saasināšanās atstās iespaidu uz Latviju?
Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, tāpēc jebkāda veida saspīlējumi starp NATO un trešajām valstīm, šajā gadījumā Krieviju, ietekmē arī mūs. Latvijai ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā, ja īstenojas sliktākais scenārijs, sevi aizsargāt. Ja piepildās mērenais scenārijs, mums jābūt gataviem ieguldījumiem un palīdzībai saviem sabiedrotajiem. Protams, palīdzība var būt arī politiska un nemilitāra.
Ja situācija eskalējas, mums jābūt gataviem militārai palīdzībai.
Mūsu solidaritāte ir ļoti svarīga.
Vēl Turcijas gadījums kalpo kā ilustrācija Krievijas īpatnējajai suverenitātes izpratnei. Tā uzsver, ka ir suverēna valsts un neviens cits nevarēs norādīt, kādus režīmus un demokrātijas vērtības pie viņiem īstenot. Vienlaikus jāņem vērā, ka Krievijas izpratne par suverenitāti ir ļoti savdabīga – ar to viņi saprot savu un citu lielvaru suverenitāti. Tiklīdz ir runa par mazākām valstīm, suverenitātes definīcija kļūst daudz nemanāmāka.
Turcija ar savu straujo soli parādīja, ka Krievija tomēr nedrīkst pārkāpt suverēnu valstu teritorijas. Ja tomēr tas notiek, ir jārēķinās ar sekām, it īpaši ja tā ir militārā lidmašīna, kas ielido citas valsts gaisa telpā, un tai tiek izteikti brīdinājumi. Tādējādi var teikt, ka šis gadījums palīdzēs Krievijā veidot realitātes izjūtu.
Arī Latvijas kontekstā jāuzsver, ka valstu suverenitātes, robežu pārkāpšana 21. gadsimtā nav pieņemama.
Mēs to uzsvērām Krimas aneksijas kontekstā, bet tas jāatgādina arī turpmāk.
Vai Latvija būtu gatava aizstāvēties nepieciešamības gadījumā?
Atbildot uz šo jautājumu, Cepurītis norādīja, ka Baltijas valstīs darbojas NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Šauļos. Ar šīs misijas palīdzību mēs spējam īstenot kontroli pār savu gaisa telpu. Lai kontrole būtu pilnīgāka, jāveic dažādas svarīgas lietas. Mums jāspēj ielidojošos objektus ne tikai ātri fiksēt, bet arī atturēt vai sodīt pārkāpējus nepieciešamības gadījumā.
Pie tā jāstrādā mūsu Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mums visiem, piemēram, caur aktīvāku darbību Zemessardzē vai tās atbalstīšanu.
Mums jāizprot, ka primāri par mūsu valsts drošību esam atbildīgi mēs paši, bet mūsu sabiedrotie mūs tikai atbalsta.
Ja cilvēkos nebūs šādas izpratnes, neredzēsim to atspoguļojoties politiķu darbos.
Turcija notriec Krievijas iznīcinātāju
TVNET jau ziņoja, ka Turcijas gaisa spēki pie Sīrijas robežas otrdien notrieca Krievijas kara lidmašīnu, kas, kā apgalvo Ankara, bija pārkāpusi tās gaisa telpu. Arī NATO dalībvalstu izlūkdienestu sniegtā informācija apstiprina, ka pie Sīrijas robežas notriektā Krievijas lidmašīna ir pārkāpusi Turcijas gaisa telpu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis saglabāt mieru un turpināt konsultācijas starp Maskavu un Ankaru.
Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien apstiprināja, ka pie Sīrijas un Turcijas robežas notriekts Krievijas iznīcinātājs «Su-24», uzsverot, ka lidmašīna neesot pārkāpusi Turcijas robežu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk paziņoja, ka Krievijas lidmašīnas notriekšana pie robežas ar Sīriju atstās nopietnu iespaidu uz Maskavas attiecībām ar Turciju. Neilgi pēc tam Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka atcēlis savu trešdien paredzēto vizīti Stambulā.
