Rīgā ir vairāk nekā 200 vietu, kur Otrā pasaules kara laikā slēpti ebreji. Tāda ir arī pagrabu sistēma iepretim Brīvības piemineklim «Saktas» jeb Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ēkas pazemē.
Ebreju slēptuve Rīgas sirdī paliek vien leģendā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Saktas» pagrabā 1943. gadā tika slēpti seši ebreji. Drosminieki, kas cietušos, nāves apdraudētos cilvēkus slēpa no slepkavām, bija divi latvieši - sētniece un «Saktas» nama apsaimniekotājs.
Ēkas pagrabā bija ierīkota vācu armijas virtuve. Bet ebreji slēpās nacistu degungalā.
Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Guna Vainovska kopā ar TVNET komandu devās «Saktas» pagrabā, lai apskatītu pagrīdes labirintus un vietas, kur pirms vairāk nekā 70 gadiem tumsā slēpās seši nežēlīgam liktenim lemti ebreji.
Pagrabs pieder «Valsts nekustamajiem īpašumiem» (VNĪ). Īpašuma pārstāve Aļona Borisēviča TVNET un pētniecei atslēdza pagraba durvis.
Kuru katru ziņkārīgo VNĪ savos īpašumos vis nelaiž. Arī TVNET nācās personīgi satikties ar VNĪ vadību un skaidrot, kādēļ vēlas apskatīt pagrabus. Lai gan kontrole ir ievērojama, par «Saktas» nama nozīmīgo vēsturi VNĪ vadošie neko nezina.
«Saktas» nama pagrabu stāvoklis ir vērtējams kā slikts. Redzams, ka strādnieki pagrabu piemēslojuši ar tukšām alus un limonādes pudelēm, tukšām cigarešu paciņām un citiem atkritumiem.
Pagraba telpās tiek veikti mistiski remondarbi: špaktelētas sienas, kaut pēc skata rādās nekvalitatīvi, līdzināti griesti, kaut dažās vietās no līdzinājuma nav ne miņas, tek ūdens utt.
Žaņa Lipkes memoriāla pētniece Guna Vainovska bija gaidījusi, ka ebreju slēpnis pagrabā būs pārveidots. Tomēr patīkami, ka vietām redzamas senās sienas, kas, visticamāk, saglabājušās un ir neskartas kopš Otrā pasaules kara laikiem.
Pētniece izsakās visai skeptiski par memoriāla vai piemiņas vietas izveidi pagrabā tūristiem vai interesentiem. Viņasprāt, skatītgribētāju nebūtu daudz.
Vainovska arī neslēpj lielu varbūtību, ka nomnieku remontdarbu dēļ senās sienas tiks paslēptas aiz rīģipša, bet ebreju slēptuve kļūs vien par leģendu un nostāstiem. Visas pēdas no Otrā pasaules kara laikiem «Saktas» pagrabā, kur tika glābtas cilvēku dzīvības, lēnām pazūd.