LU Dabas zinātņu centra jaunie ģeoloģijas doktori un polārpētnieki šovasar no 25.jūlija līdz 5.augustam dosies zinātniskā ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē. Ekspedīcijas mērķis ir veikt augsta līmeņa ledāju zinātniskos pētījumus, sekmējot Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Pētījumos tiks izmantotas mūsdienīgas ģeofizikālās metodes, tostarp Latvijas uzņēmuma «Radsys» ražotais ģeoradars, kas ļaus izvērtēt ledāju kušanas intensitāti un izmaiņas globālo klimata pārmaiņu rezultātā. Plānots, ka ekspedīcijā dosies Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Māris Krievāns un Agnis Rečs.
Līdz šim projekta dalībnieki ir veiksmīgi īstenojuši divas ekspedīcijas uz Mulajegidla ledāju Islandē, ar ko tika sākti Latvijas zinātnieku pētījumi ledājos, pilnveidota šādu pētījumu metodika un nepieciešamais aprīkojums.
«Tas dos iespēju attīstīt un pilnveidot polāro, īpaši glaciālo un ģeofizikālo, pētījumu jomu Latvijā. Šīs un nākamo ekspedīciju laikā iegūtie rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā kopumā - tiks attīstīts Latvijā jauns un pasaulē aktuāls pētniecības virziens. Tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas valsts un tās zinātnieku atpazīstamība pasaulē,» pauda LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeoloģijas doktors Lamsters.
Viņš skaidroja, ka mūsdienu globālo klimata pārmaiņu rezultātā Grenlandes un Antarktīdas ledāji strauji sarūk, ietekmējot globālo jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādējādi visā pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās dažādi vides riski. Ledāju kušanas rezultātā Grenlandē samazinās ledus biezums un tiek radīts liels ledājūdeņu daudzums. Šie ledājūdeņi strauji noplūst pa plaisām un iekšledāja tuneļiem. Par šo ledājūdeņu noteces kanālu sistēmas attīstību, izmēriem un izvietojumu ledājos zinātniekiem trūkst detālas informācijas.
Šajā ekspedīcijā tiks iegūti augstas izšķirtspējas inovatīvi dati par atsevišķu Grenlandes ledāju kušanu, hidroloģisko sistēmu, zemledāja reljefu, ledus biezumu un tā izmaiņām, kas palīdzēs risināt globāla līmeņa zinātnes problēmas.
Ekspedīcija uzskatāma kā sākums polāro pētījumu virziena attīstībai Latvijā. Tiks izveidota polāro pētījumu grupa, kas veic pētījumus ledājos Antarktīdā, Grenlandē, Islandē un polārajos reģionos citur pasaulē.
Plānojot Grenlandes ekspedīciju, ir sākta sadarbība ar Viļņas Universitātes pētniekiem un Zinātnieku atbalsta centru Kangerlusuakā, Grenlandē. Tāpat ir sākta sadarbība ar Nacionālo Antarktikas zinātnisko centru Ukrainā un ir iesniegts kopīgs projekts ekspedīcijai uz Antarktīdu, jo Ukrainai piederošā Vernadska stacija Antarktīdas pussalas tuvumā varētu tikt izmantota kā atbalsta punkts ekspedīciju laikā.
Plānojot nākotnes ekspedīcijas uz Antarktīdu, potenciālā sadarbība ir iespējama ar vairāku Eiropas valstu, piemēram, čehu, poļu, britu, slovāku antarktiskajām stacijām.
Kā norāda «Igates» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, uzņēmums nolēmis atbalstīt ģeologus, jo «Igates» darbība ir saistīta ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti. «Tiek domāts par ciešāku sadarbību ar zinātniekiem arī nākotnē, šajā sadarbībā iesaistot arī uzņēmuma «Igate» laboratoriju. Katrā ziņā LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi ir arī vēsturisks notikums Latvijas zinātnē, tas ir jauns pavērsiens,» uzskata Peilāns
LU ģeologi apsver iespēju arī tiešai zinātniskai sadarbībai konkrēti ar uzņēmumu «Igate» nākotnē, prognozēja Lamsters.
«Igate» ir lielākais atbalstītājs plānotajai ekspedīcijai uz Grenlandi. ģeologus atbalsta arī AS «Latvijas balzams» un SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne»».
«Igate» ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un kura atrodas Jelgavā, bet atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības izvietotas arī citur Latvijā.
