Kur piedzimst planētas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: S. Andrews (Harvard-Smithsonian CfA); B. Saxton (NRAO/AUI/NSF); ALMA (ESO/NAOJ/NRAO)

Uz Marsa ir pārāk auksti, uz Venēras pārāk karsti. Pārējās Saules sistēmas planētas un to pavadoņus vispār nav vērts apspriest. Atliek tikai lūkoties vēl tālāk Visumā, meklējot Zemei līdzīgu planētu pie citām zvaigznēm. Viena no šādām kandidātēm varētu būt TW Hydrae sistēma, kas atrodas tikai 175 gaismas gadu attālumā.

Protams, ar piebildi, ka planētas gan ap šo Saulei līdzīgo zvaigzni vēl ir tikai celtniecības pašos pirmsākumos.

Atakamas Lielā milimetru/submilimetru režģa (ALMA) attēlos redzams protoplanetārais disks ar vairākām spraugām, no kurām viena atrodas aptuveni tādā pašā attālumā, kādā no Saules atrodas Zeme. Iespējams, ka šobrīd tur veidojas Zemei līdzīga planēta vai kāda superzeme.

TW Hydrae ir iecienīts pētījumu objekts, jo atrodas salīdzinoši tuvu. Zemi no tās šķir nieka 175 gaismas gadi, kā arī tā ir ļoti jauna zvaigzne - aptuveni 10 miljonus gadu veca. Novērojumiem ērts ir arī diska novietojums.

«Agrākie pētījumi ar optiskajiem un radioteleskopiem apstiprināja, ka TW Hydrae ieskauj disks, kurā novērotie veidojumi liecina, ka ir sākusies planētu veidošanās fāze,» pastāstīja pētījuma vadītājs Šīns Endrjū no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. «Jaunākajos ALMA attēlos disks redzams ļoti detalizēti, atklājot vairākus gredzenus, kurus atdala tumšākas spraugas, ieskaitot intriģējošu iezīmi, kas varētu liecināt par to, ka tur veidojas planēta ar Zemei līdzīgu orbītu.»

Citas pamanāmākās spraugas atrodas trīs un sešu miljardu kilometru attālumā no centrālās zvaigznes, aptuveni tik tālu, cik Urāns un Plutons no Saules. Arī tās visticamāk radušās, daļiņām apvienojoties un pamazām iztīrot orbītas, veidojot arvien lielākus un lielākus objektus - planētas.

«TW Hydrae ir īpaša. Tas ir Zemei tuvākais zināmais protoplanetārais disks. Šī sistēma varētu līdzināties Saules sistēmai, kad tā bija tikai 10 miljonus gadu veca,» piebilda pētījuma līdzautors Deivids Vilners.

Agrākajos ALMA novērojumos tika analizēta HL Tauri sistēma, kuras disks ir vēl jaunāks - nieka 1 miljonu gadu vecs. Arī tajā novērotas iezīmes, kas liecina par planētu veidošanos.

Turpmākajos pētījumos astronomi plāno analizēt arī citas jaunas zvaigznes, lai saprastu, cik izplatīti ir šādi gāzu un putekļu diski, kā tie mainās laika gaitā.

Foto: S. Andrews (Harvard-Smithsonian CfA); B. Saxton (NRAO/AUI/NSF); ALMA (ESO/NAOJ/NRAO)
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu