Spānijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Spānijā vēlē parlamentu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šīs vēlēšanas tiek rīkotas, jo pēc iepriekšējām vēlēšanām decembrī neizdevās izveidot valdību. Tomēr aptaujas liecina, ka arī šīs vēlēšanas, iespējams, neļaus izkļūt no strupceļa, jo politisko spēku samērs atkal varētu izveidoties tāds, ka nebūs iespējams vienoties par jaunu ministru kabinetu.
Spānijā, kuru dziļi skārusi finanšu krīze, vēlētājus interesē tādas problēmas kā augsts bezdarbs, nevienlīdzība, korupcija un Katalonijas separātisma centieni.
Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās decembrī, valdošā labēji centriskā Tautas partija konkurē ne vien ar tradicionālo sāncensi Sociālistisko partiju, bet arī ar divām jaunām partijām – centrisko partiju «Cuidadanos» («Pilsoņi») un pret taupības pasākumiem noskaņoto kreiso partiju «Podemos» («Mēs varam»).
Radikālas pārmaiņas Spānijas divpartiju politikā sākās, kad 2014.gadā izveidojās «Podemos» pēc kustības «Indignados» («Sašutušie») protestiem pret korupciju un taupības pasākumu pastiprināto nevienlīdzību.
Šīs pārmaiņas pastiprināja «Ciudadanos», kas 2006.gadā tika nodibināta Katalonijas reģionā, bet 2014.gadā kļuva par valsts mēroga partiju.
Svētdien tiek vēlēti visi 350 parlamenta apakšpalātas Deputātu kongresa locekļi, kā arī 208 no 266 parlamenta augšpalātas Senāta deputātiem. Pārējos 58 senatorus izraugās reģionālie parlamenti. Valdību apstiprina apakšpalāta.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.