Lielbritānijas vēstnieks: Man ir kauns par Lielbritānijas iedzīvotāju uzbrukumiem migrantiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lielbritānijas vēstniecības vadītājs Latvijā Tims Kolejs sarunā ar TVNET norādīja, ka viņam ir kauns par Lielbritānijas iedzīvotāju verbālu aizskaršanu un uzbrukumiem migrantu kopienas pārstāvjiem valstī pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Viņaprāt imigrantu kopienas, piemēram, latviešu kopiena, dod svarīgu ieguldījumu Lielbritānijas ekonomikā un sabiedrībā.

Pilno interviju ar Lielbritānijas vēstniecības vadītāju Latvijā Timu Koleju skatieties šeit:

Ir pagājusi gandrīz nedēļa kopš balsojuma referendumā par izstāšanos no ES. Kādas bija jūsu sajūtas, kad uzzinājāt rezultātus?

Domāju, ka šis ir ļoti emocionāls laiks daudziem cilvēkiem Lielbritānijā. Tomēr tas, ko varam darīt šobrīd, ir koncentrēties uz to, lai esam profesionāli, lai sniedzam atbalstu Lielbritānijas valdībai nākamo soļu speršanā. Kā jau droši vien zināt,

cilvēki Lielbritānijā skaidri pauduši, ka vēlas aiziet no Eiropas Savienības,

un patlaban gaidām jauna premjerministra iecelšanu. Un mēs gatavojamies tam, lai sekmīgi atbalstītu jauno valdību tās sarunās par Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecībām nākotnē.

Vēlamies iespējami tuvas attiecības ar Eiropas Savienību.

Pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no ES vairāk nekā trīs miljoni cilvēku parakstījuši petīciju internetā par atkārtotu referendumu (lai gan Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC ziņo, ka par atkārtotu referendumu nelikumīgi parakstījušies vairāki desmiti tūkstoši ārzemnieku). Tāpat tūkstošiem londoniešu otrdien bija pulcējušies pie parlamenta ēkas, pieprasot Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā. Un kas ir interesanti, nākamajā dienā pēc referenduma populārākie google meklējumi ir bijuši: Kas ir Eiropas Savienība? un Kas ir Brexit? Ņemot vērā šos faktus, vai uzskatāt, ka Lielbritānijas iedzīvotāji bija pietiekami informēti, par ko tiek balsots Brexit referendumā?

Lielbritānijas valdības kampaņa stingri iestājās par palikšanu Eiropas Savienībā. Un šīs kampaņas ietvaros atbildīgās iestādes sagatavoja virkni materiālu par visdažādākajiem jautājumiem, tai skaitā par to, kādas būtu Lielbritānijas iespējas izstāšanās gadījumā. Viens no attiecību modeļiem, piemēram, bija tāds, kāds patlaban ir Norvēģijai, - dalība kopējā tirgū ar brīvu preču, kapitāla un cilvēku kustību. Otra iespēja ir modelis, kāds ir Šveicei un Kanādai, - ar sava veida īpašu brīvās tirdzniecības vienošanos. Trešā iespēja ir, ka mēs būtu pilnīgi ārpus Eiropas Savienības un ar Eiropas Savienības valstīm tirgotos kā jebkura trešā valsts, piemēram, Brazīlija. Un cilvēkiem tika skaidrots, ka negatīvās puses būtu visiem šiem alternatīvajiem modeļiem. Tāpēc domāju, ka gan Lielbritānijas valdība, gan dažādas starptautiskās organizācijas sniedza ļoti plašu informāciju par iespējām, un cilvēkiem ir bijusi iespēja tās apsvērt.

Ņemot vērā, ka pret Lielbritānijā dzīvojošajiem imigrantiem, tostarp latviešiem, vērsta naida runa un neiecietības izpausmes, vai domājat, ka Lielbritānijā ir vairojusies neiecietība pret iebraucējiem?

Esmu ļoti dusmīgs un man ir kauns par šāda veida verbālu aizskaršanu un uzbrukumiem migrantu kopienas pārstāvjiem Lielbritānijā.

Un Lielbritānijas valdībai bijusi ļoti skaidra nostāja par to un stingri ticis pausts nosodījums šādām aktivitātēm. Lielbritānijas premjerministrs vēl tikai vakar bija parlamentā, lai skaidri paustu, ka šāda veida incidenti netiks paciesti. Lielbritānijā ir arī likumi un noteikumi, kas šādas lietas regulē. Es domāju, ka mēs būtībā esam cienījama un toleranta valsts. Ir skaidrs, ka imigrantu kopienas, piemēram,

latviešu kopiena, dod svarīgu ieguldījumu mūsu ekonomikā un sabiedrībā.

Un tas ir kaut kas tāds, kas mums būtu jānovērtē, nevis par to jāsūdzas.

Vai Lielbritānijā dzīvojošiem un strādājošiem Latvijas pilsoņiem Brexit referenduma dēļ gaidāmas kādas izmaiņas?

Esam skaidri pauduši, ka tūlītēju izmaiņu gan Eiropā dzīvojošiem Lielbritānijas pilsoņiem, gan Lielbritānijā dzīvojošajiem un strādājošiem eiropiešiem nebūs. Nebūs nekādu tūlītēju izmaiņu arī tādās jomās kā tirdzniecība, ceļošana, investīcijas starp Eiropu un Lielbritāniju. Domāju, ka līdzšinējās vienošanās paliks spēkā, kamēr notiks sarunas par izstāšanos.

Kādas būs turpmākās Latvijas un Lielbritānijas attiecības aizsardzības jautājumos?

Lielbritānija joprojām paliek NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts.

Esam apņēmības pilni un gatavi dot ieguldījumu NATO un Baltijas reģiona drošībā.

Domāju, ka tagad ir vēl jo svarīgāk, ka pildām savus kolektīvos NATO Varšavas samita laikā dotos solījumus organizāciju stiprināt. Lielbritānija ir gatava pildīt solījumus par pastiprinātu militāru klātbūtni Baltijā, kā arī NATO stiprināšanu. Un mēs arī vēlamies stiprināt veidu, kādā Eiropas Savienība un NATO sadarbojas. Tas tagad ir vēl jo svarīgāk.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns brīdinājis, ka pēc nobalsošanas referendumā par izstāšanos no ES Lielbritāniju sagaida «brutāla taupība». Kā, jūsuprāt, tā izpaudīsies?

Domāju, ka ministrs ir skaidri paudis, ka būtībā Lielbritānijas ekonomika ir spēcīga. Mums joprojām ir piektā spēcīgākā ekonomika pasaulē. Pēdējos gados valdība ir spērusi soļus, lai mūsu ekonomiku vēl vairāk stiprinātu, lai mēs būtu gatavi potenciāliem satricinājumiem. Ir skaidrs, ka tas, ko tagad redzam finanšu tirgos, ir liels izaicinājums. Ministrs izteicies, ka varētu būt vajadzība pēc nodokļu celšanas, kā arī izdevumu apcirpšanas sabiedriskajā sektorā. Tomēr viņš arī uzsvēris, ka tas ir kaut kas, par ko lēmumi būs jāpieņem nākamajam premjerministram.

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena uzsvērusi, ka referendums par Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas, lai turpinātu dalību ES, ir reāla iespēja. Kā tas mainītu attiecības starp Skotiju un pārējo Apvienoto Karalisti?

Šis ir ļoti interesants laiks, un šie ir jautājumi, kas būs jārisina politiķiem. Domāju, ka premjerministre arī skaidri paudusi, ka sarunās par nākotni būs jāiesaistās Skotijai, Velsai, Ziemeļīrijai un to valdībām. Tāpat arī aizjūras teritorijām, Gibraltāram, Londonai un citām iesaistītajām pusēm. Un ir svarīgi, lai šajās sarunās tiek sargātas un ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair pēc Brexit referenduma ziņojusi par iespējamu jaunu maršrutu veidošanas Lielbritānijā apturēšanu. Ņemot šo faktu kā piemēru, kā, jūsuprāt, mainīsies ceļošanas ieradumi un izmaksas ceļam uz Lielbritāniju un no tās?

Ceru, ka tas [Ryanair iespējamās aiziešanas plānu īstenošana, - red.] nenotiks. Arī es pats esmu izmantojis Ryanair, lai no Lielbritānijas nokļūtu Rīgā, un būtu ļoti žēl, ja šādas iespējas vairs nebūtu.

Tas, ko varam uzsvērt tagad: tūlītēju izmaiņu nebūs. Mums tagad ir nepieciešams miera un stabilitātes periods.

Drīz gaidāmas vēlēšanas Konservatīvajā partijā, no kuras nāks kandidāts uz premjerministra krēslu. Lielbritānijai vajag laiku, lai tiktu skaidrībā, kāda būs tās pozīcija izstāšanās sarunās, pirms tās sākušās. Domāju, ka tagad tiešām nepieciešams miera un pārdomu periods.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu