Kas ir jāēd, lai kļūtu tik izturīgs kā Latvijas olimpietis? Kāds režīms ir jāievēro, lai maza meitene kļūtu tikpat stipra kā Pepija? Par to, ko labprāt ēd Latvijas olimpieši, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties sportists, lasiet speciālajā rakstu sērijā «Uzmundrinām olimpieti!».
Vēsā mierā. Dainis Upelnieks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai palutinātu mūsu varoņus, mūsu olimpiešus, Tvnet sadarbībā ar Philips un naturopāti, uztura treneri Anci Annu Šternbergu, grāmatas «Topi vesels!» autori, izstrādāja jaunas receptes, radītas tieši mūsu olimpiešu dzīvesveidam un vēlmēm.
Olimpiskais debitants, iecavnieks, apaļā stenda šāvējs Dainis Upelnieks, šī gada Latvijas olimpiādes zelta medaļnieks, olimpiādes vilcienā ielēca pēdējā momentā ar tā saucamo «wild card», kura tika piešķirta vienam Latvijas šāvējam. Šī iespēja – braukt uz olimpiādi – tika dota Dainim, ko viņš arī veiksmīgi izmantoja. Lai arī šaušana citiem var likties agresīva un pārlieku nopietna nodarbe, jāsaka, ka Dainis ir pilns optimisma un humora, un pats prot pajokot arī par sevi: «21 gadu trenējos un tikai 14. vieta olimpiādē – tā varētu šķist!» Dainis ir mednieks un šāvējs trešajā paaudzē un ir likumsakarīgi, ka arī viņš turpina sava vecātēva un tēva iesākto: «Mana izvēle ir tikai un vienīgi ģimenes tradīciju turpināšana – tēvs un vecaistēvs bija gan mednieki, gan stenda šāvēja, līdz ar to attiecīgi mēs visi trīs brāļi esam savulaik mācījušies šaut tieši stenda šaušanā. Sanāca vienkārši tā, ka man tas labāk padevās vai arī uzņēmība bija lielāka kā pārējiem brāļiem.»
Aizšaut līdz medaļām
Protams, jāšauj ir mērķī, tomēr šobrīd Dainis ir sapratis, ka viņam ļoti būtiski ir aizšaut līdz galam – pielikt maksimālos pūliņus, lai varētu sev droši apgalvot, ka ir izdarīt viss, kas iespējams, lai sasniegtu labāko rezultātu. Lai arī pirmo reizi Dainis izšāva jau 12 gadu vecumā, tā nopietni trenēties sācis pēdējos 4 gadus. Kopš šā gada pavasara, kad sportists arī aizgājis no algota darba, nu Dainis visu savu enerģiju un laiku var fokusēt savam iemīļotajam sporta veidam. Tas palīdzējis viņam olimpiādi aizvadīt visu laiku labākajā sportiskajā formā, taču Dainis nav pieticīgs savos mērķos – ja skolas gadu sapnis – piedalīties olimpiādē – nu ir sasniegts, ir jāiet tālāk. Iecavnieks nemaz nekautrējas norādīt, ka viņa nākamais mērķis ir olimpiskā medaļa: «Neuzskatu par vajadzīgu sev zemākus mērķus izvirzīt. Olimpiskās spēles sasniedzis es esmu, debija man bija, pietiekami laba, un tiešām redzu, ka pie labas sagatavotības un regulāras treniņu un sacensību turpināšanas varu pacīnīties par medaļām.» Interesanti, ka šogad olimpiādē trešo vietu šajā disciplīnā izcīnīja 53 gadus vecs sportists, taču cerams, ka Dainim nebūs tik ilgi jāgaida līdz šī mērķa piepildīšanai.
Vai tas vispār ir sports?
Jautāts, vai sportists bieži saskaras ar cilvēku neizpratni par šādu sporta disciplīnu un izbrīnu – vai šaušana pa šķīvīti var būt sports? – Dainis atteic, ka tā ir visai bieža parādība – šaušanas sports Latvijā nav tas populārākais. Latvijā galvenie šīs un citu šaušanas disciplīnu fani un izpratēji ir mednieki, kas Latvijā ir ap 20 000, un arī paši sportiskas intereses dzīti ir pamēģinājuši dažādas šaušanas disciplīnas. Arī bez medniekiem ir daļa sabiedrības, kas skatās uz to nopietni, taču esot ievērojama daļa, kas uz to neskatās kā uz sporta veidu, jo tur neskrien, nelec un nesit neko vārtos. Bieži arī žurnālisti ar neizpratni jautā, kāpēc sportisti šaujot divreiz, ja ar pirmo reizi jau viss ir sašauts, nemaz nepamanot, ka lido otrais šķīvītis. Tāpat bieži nezinātāji vispār neredz, kas ir jāsašauj. «Tas ir standarts, tas nav absolūti nekāds izņēmums, ja cilvēks tā jautā. Ir jāpierod, jāsaprot, kur skatīties. Šķīvītis parasti lido ar aptuvenu ātrumu 85-90 km/h – sākotnēji ir būtiski pieradināt redzi, lai redzētu mērķi.» Dainis atzīst, ka tādi klasiski spēka vai izturības treniņi šajā sportā nav nepieciešami, tomēr ir daudz nianšu un nepieciešams liels darbs, lai saliktu ķermeņa kustības kopā ar redzi, un sportists varētu precīzi tēmēt šķīvī.
Šobrīd, kad Dainis visu savu profesionālo darbu vērš uz saviem sportiskajiem sasniegumiem, viņš ir ieinteresēts, lai šaušana kā sports Latvijā kļūtu populārāks, nenoliedzot, ka populāram sportam valstī ir vieglāk izdzīvot – gan piesaistot atbalstītājus, gan sagaidot skatītājus sacensībās. Tāpat tas ir svarīgi, lai sportistiem pašiem būtu lielāka iekšējā konkurence, līdz ar to kopumā padarot Latviju konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā. Kā piemēru sportists min citu šaušanas disciplīnu – kamēr no Latvijas tranšeju stenda disciplīnā starptautiskās sacensībās nostartē 5 sportisti gadā, tikmēr Itālijā tie ir 25 000.
Vēsā mierā ar ģimenes atbalstu
Galvenais priekšnoteikums, lai sportists sasniegtu augstus rezultātus šaušanas disciplīnās, ir spēja nolikt malā visu pārējo un maksimāli koncentrēties, cilvēks nedrīkst būt nervozs, un jāatrod sevī vēsais prāts un maksimālais miers. Kā atzīst sportists, tā irmentāla cīņa ar sevi atrast pareizi piegājienu – kā gatavoties, kā koncentrēties. Lai arī disciplīna izklausās nopietna, Dainis nav it nemaz drūms vai noslēgts, un sportists stāsta, ka arī visa šāvēju kopiena visumā ir draudzīga: «Protams, tas brīdis, kad tu startē – jā, tas ir darbs ar sevi, neviens ne ar vienu nekontaktējas, bet pārtraukumos un vakaros visi kā draudzīgā ģimene labi pavada laiku. Drūms tur nekas nav, ir tieši jautri.»
Jautāts, kā šo sporta veidu uztver Daiņa divas meitas, iecavnieks norāda, ka meitām tas nav nekas ekstrēms vai kas īpašs, jo ģimenē šī ir ļoti izplatīta nodarbe. Tomēr meitām tieši ar Daiņa aizraušanos ir divējādas jūtas: «Lielākoties viņām mans sporta veids asociējas ar to, ka dēļ tā es esmu prom. Tomēr – kad bija olimpiāde un viņas sekoja tam līdz no mājām – tad viņas atkal bija ļoti priecīgas un tas viņām deva pozitīvu lādiņi, ka viņas arī grib man līdzināties. Vai viņām tas patīk vai nepatīk – šobrīd to vēl nevar pateikt.»
Obligātā kafija
Par RIO ēdienkarti Dainis ir lakonisks – tā esot bijusi ļoti dažāda, bet visai vāji pasniegta – ēdiens neesot bijis īpaši garšīgs. Tomēr no viesošanās Brazīlijā vēl pirms olimpiādes šā gada pavasarī Dainim ļoti iegaršojušies mango – tur audzētos varētu ēst diendienā. Ikdienā sportists ir pilnīgs visēdājs un kā jau mednieks ir gaļas cienītājs, īpaši uzsverot medījumu gaļu, ko pats arī gatavo – Dainis īpaši lepojas ar savu speciālo stirnas šašliku.
Lai iegūtu mundrumu sacensībās, to rītā obligāta esot kafija, kas palīdz atmosties, bet starp šāvienu sērijām būtiski ir neēst neko smagu – parasti starp sērijām ir 2-4 stundu pauze, kuru laikā sportists ir iecienījis uzkodas – banānu, šokolādi, musli batoniņu. Šī bija arī sportista vēlme – saņemt recepti kādai vieglai maltītei, ko būtu iespējams pagatavot ēšanai starp sesijām. Sacensības parasti sākas ap 10 rītā un pēdējā sesija var sākties tikai ap 4 pēcpusdienā, tāpēc iestiprināties ir ļoti nepieciešams.
Naturopāte, uztura trenere Ance Anna Šternberga, grāmatas «Topi vesels!» autore, Dainim, izmatojot Philips mikrošķiedru sulu spiedi, izstrādāja 2 receptes – vienu, kas vairāk vērsta uz koncentrēšanās spēju uzlabošanu un možuma saglabāšanu, un otru, kas paredzēta kā viegla maltīte starp šāvienu sesijām sacensību pauzēs.
«Upelnieka možums»
Šī recepte vairāk vērstas uz koncentrēšanās spēju uzlabošanu, kā arī aknu detoksifikāciju – tas var palīdzēt vieglāk adaptēties stresam, būt možam, ar skaidrāku galvu un enerģijas pilnam. Aknas ir orgāns, kas atbild par vairāk nekā 500 funkcijām organismā, tāpēc ikvienam ir vērtīgi iekļaut uzturā produktus, kas atbalsta aknu funkcijas un palīdz tām attīrīties un strādāt efektīvāk. «Upelnieka možums» ir kokteilis, kas gatavots no aknu aizsargājošu un attīrošu dārzeņu sulas, kam pievienots sojas lecitīns koncentrēšanās spēju optimizēšanai un aminoskābes aknu darbības funkciju veicināšanai.
«Daiņa pusdienu pankūkas»
Savukārt «Daiņa pusdienu pankūkas» gatavotas tā, lai sportistam būtu vieglums, bet arī sāta sajūta un spēks pusdienu pauzē sacensību laikā. Pankūkas jeb plāceņi gatavoti no dažādiem dārzeņiem un olām, produkta, kas satur teju visas nepieciešamās uzturvielas, kas nepieciešamas optimālai veselībai. Olas ir arī dabīgs holīna avots, kas nepieciešams optimālai smadzeņu darbībai, nervu sistēmai, veselām šūnu membrānām, kā arī aknu darbībai un optimālai tauku šķelšanai organismā. Olas ir uzturvielām bagāts produkts – nav brīnums, ka olā ir viss nepieciešamais, lai no tās attīstītos jauna dzīvība.
Tvnet un Philips novēl Dainim ātrāk tuvoties saviem mērķiem!
