Jau piecus gadu desmitus kungfu meistars Lī Liangui dienu pēc dienas pavada treniņos un neērtās pozās, lai norūdītu ķermeni un garu. Kungfu nav pats populārākais Ķīnas cīņas sports, un Lī praktizē īpaši neparastu tā formu suogugong. Šī kungfu veida meistari apzināti spēj izmežģīt dažādas ķermeņa locītavas, lai ieņemtu īpaši neparastas kaujas pozas.
Fotostāsts: Ķīnas kungfu meistaru ikdiena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lī ir, iespējams, pēdējais suogugong praktizētājs. «Kad manis vairs nebūs, šī disciplīna izzudīs pilnībā. Nebūs vairs neviena praktizētāja. Tas ir ļoti, ļoti skumji. Tas ir milzīgs zaudējums,» viņš saka.
Suogugong meistars stāsta, ka mēģinājis disciplīnu popularizēt arī ārpus valsts robežām, taču bez vērā ņemamām sekmēm.
Izrādās, kungfu ir simtiem dažādu paveidu, un izzušana draud daudziem no tiem.
Lī pauž nožēlu, ka nedz viņa pārstāvētais, nedz daudzi citi kungfu paveidi netiek pārstāvēti tādās starptautiskās sacensībās kā Olimpiskās spēles. «Suogugong ietver gandrīz visu. Tās ir viens no visplašākajiem Ķīnas cīņu mākslas veidiem, kas pozitīvi ietekmē veselību,» viņš skaidro.
Viens no galvenajiem kungfu popularizētājiem pasaulē bija ASV dzimušais un Honkongā augušais aktieris Brūss Lī.
Vecie kungfu meistari uzsver, ka šis ir dzīvesveids, ne vien cīņas māksla, bet jaunā paaudze to apzinoties reti. «Jaunu cilvēku, kuriem ir potenciāls kungfu, ir daudz. Bet mums ir vajadzīgi tie, kas tajā var iedzīvoties tādā mērā, ka no hobija tas kļūst par daļu visa mūsu ķermeņa un dzīves,» saka Ksing Ksi, Šaoliņas kungfu meistars, kuram pieder cīņas sporta akadēmija Pekinas pievārtē.