Geilenkirhenē Vācijā atrodas Gaisa spēku bāze, no kuras veic lidojumus NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS (Airborne Warning & Control System) lidmašīnas. Gaisa kuģi palīdz novērot Baltijas valstu, tostarp arī Latvijas gaisa telpu, vēsta Aizsardzības ministrijas militāro ziņu portāls Sargs.lv.
Geilenkirhene ir galvenā bāzes vieta Eiropā AWACS lidojumiem, jo no 19 lidmašīnām, kas Eiropā veic lidojumus, 16 bāzējas tieši Geilenkirhenē, vēl trīs atrodas Vadingtonā Lielbritānijā. AWACS ir vienīgie NATO īpašumā esošie gaisakuģi. NATO neizmanto kopējo finansējumu, lai pirktu militāro spēju platformas, proti, kuģus un tankus, jo tā ir katras dalībvalsts individuāla izvēle un atbildība.
NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu pavēlniecības komandiera vietnieks komodors — brigādes ģenerālis Pedijs Tīkls uzsver, ka AWACS veic savu misiju Eiropā, uzraugot gaisa telpu, lai arī Latvijas iedzīvotāji justos droši.
«Mums ir 16 AWACS lidmašīnas ar 22 apkalpēm. Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīnu unikāla pazīme, protams, ir to radars, kas tās padara īpaši atšķirīgas, salīdzinot ar citām militārajām lidmašīnām. Papildus tam šajās lidmašīnās ir uzstādīti dažādi sensori un iebūvēta speciāla sistēma, kas var konstatēt gaisā, uz ūdens vai uz zemes izvietoto radaru sistēmu un dažādu citu apdraudējumu starojumu un mums palīdz labāk saprast, kas īsti notiek attiecīgajā reģionā,» skaidro komodors — brigādes ģenerālis Pedijs Tīkls.
«Vēlāk šos attēlus un informāciju nodod mūsu izlūkošanas ekspertiem, kas veic analīzi, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par notiekošo pie NATO dalībvalstu robežām. Tas ir ļoti svarīgi, mēs piedalāmies ļoti daudzās operācijās, ieskaitot operācijas Afganistānā,» stāsta ģenerālis.
Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā tiek novērota arī Latvijas gaisa telpa. Reaģējot uz situāciju Ukrainā, NATO Ziemeļatlantijas padome 2014. gada 10. martā ieviesa atbalsta pasākumu plānu, tādējādi demonstrējot alianses vienotību un apņēmību aizsargāt sabiedrotos. Trīs dienas vēlāk, 13. martā, NATO atbalsta pasākumu programmas ietvaros notika pirmais NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidojums no NATO bāzes Geilenkirhenē Vācijā. Kopš 2014. gada sākuma veikti 1200 lidojumi.
Latvijā AWACS lidmašīna viesojusies divas reizes — 2004. gadā, vēl pirms mūsu iestāšanās NATO. Savukārt 2016. gada 11. oktobrī starptautiskajā lidostā Rīga piezemējās AWACS lidmašīna, tādējādi demonstrējot pasaulei alianses klātbūtni un lojalitāti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai un Rumānijai.
AWACS ir radara «transportkuģis», kas ir saistīts ar kontroles un ziņojumu centriem un, izmantojot datu pārraides tīklu, nodod gaisa telpas attēlu uz zemes izvietotajām stacijām. Vēlāk dati tiek savākti un apkopoti, iekļaujot radara iegūtos datus gaisa telpā esošo objektu kopējās ainas apzināšanā. AWACS aptver visu NATO teritoriju. Piemēram, ja dažās vietās ir nepilnīgāks radaru pārklājums, tad NATO dalībvalstis reizēm lūdz palīdzību, lai tiktu veikti lidojumi virs konkrētām vietām.
«E-3A Sentry» uzbūvēta uz «Boeing 707» bāzes. Lidmašīnas astes galā atrodas radars (tā diametrs 9 metri), kas apgādā apkalpi ar datiem, ko analizē datori un citas elektroniskās iekārtas lidmašīnā. Parasti lidmašīnas lido astoņas stundas aptuveni 10 kilometru augstumā, nosedzot vairāk nekā 400 kilometru novērojamās platības.