/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Šomēnes no Antarktīdas atlūzis triljons tonnu smags aisbergs. Tas ir viens no visu laiku lielākajiem zināmajiem aisbergiem. Taču zinātnieki nav vienisprātis par to, vai pie tā vainojama cilvēku izraisīta globālā sasilšana vai ne, ziņo raidorganizācija CNN.
No Antarktīdas atdalās triljons tonnu aisbergs. Ko tas nozīmē?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neilgi pēc aisberga atdalīšanās Svonzi universitātes zinātnieks un Larsena C ledus šelfa pētnieku grupas dalībnieks Mārtins O’Līrijs paziņoja, ka tas ir «dabīgs process» un nav pamata domāt, ka tas saistīts ar cilvēka izraisītām klimata izmaiņām.
Tomēr ne visi tam piekrīt. «Viņi uz to skatās caur mikroskopu», neņemot vērā plašākas tendences, norāda ASV Nacionālā atmosfēras pētījumu centra (NCAR) zinātnieks Kevins Trenberts. Viņš britu kolēģiem pārmet fakta, ka Antarktīdu apņemošie okeāni arvien vairāk sasilst, ignorēšanu.
«Manā skatījumā tā ir nepārprotama zīme par klimata izmaiņu ietekmi uz Larsena C [ledus šelfu],» uzsver Kalifornijas universitātes glaciologs Ēriks Riņo. «Tā ir sistēmas atbilde uz siltāku klimatu gan no augšas, gan no apakšas. Nekas cits to nevar izraisīt.»
Kolēģi, kuri to neatzīst, «iebāzuši galvas ledū», sacīja Riņo.
Atšķirīgo viedokļu pamatā daļēji ir datu trūkums par auksto, nomaļo Antarktīdu. Pirms Larsena C šelfa no Antarktīdas atdalījās līdzīgi nosauktie Larsena A un Larsena B šelfi. Abos iepriekšējos gadījumos pie tā bija vainojamas klimata pārmaiņas. Taču Larsena C šelfa gadījumā situācija nav viennozīmīga vairāku apstākļu dēļ. Antarktīdā šobrīd valda ziema, un uz šelfa virsmas netika novērota ledus kušana. Turklāt trūkst ilggadēju datu par gaisa un ūdens temperatūru šajā reģionā.
«Peldošs ledus nemaina jūras līmeni,» norāda Trenberts. «Taču šā notikuma sekas ilgtermiņā varētu diezgan ievērojami paaugstināt jūras līmeni.»
Globālais jūras līmenis kopš 1992.gada paaugstinājies par apmēram astoņiem centimetriem, galvenokārt globālās sasilšanas dēļ. Tas turpina celties par aptuveni 3,4 milimetriem gadā. Lai arī skaitļi izklausās nelieli, laika gaitā tas var radīt nopietnas problēmas.
«Tam, ko darām tagad, būs sekas pēc 50 gadiem, pēc simt gadiem un pēc divsimt gadiem,» uzsver Trenberts.