Skudriņa: Katra piena lāsīte tad man bija lielākais dārgums pasaulē...

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Elzai piedzimstot, viņa bija tik maza, ka visu viņas augumiņu varēju noklāt ar vienu plaukstu… Ārsti teica, ka meitiņa neizdzīvos,» atceras priekšlaikus dzimušās Elzas mamma. Dzīve pastāvīgā neziņā un satraukums, cīņasspars, kā arī bezgalīga ticība un mīlestība – labdarības kampaņas Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei «Dod spēku vismazākajam!» ietvaros pieredzē dalās priekšlaikus dzimušo bērnu mammas – uzņēmēja Gundega Skudriņa, kā arī priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības «Esmu klāt!» dibinātājas Sanita Ziediņa un Laine Damberga.

Simts un viens jautājums bez atbildes

Brāļi Valters un Artūrs piedzima 33. grūtniecības nedēļā. Pāris dienas vēlāk vienam no dvīņiem pasliktinājās veselības stāvoklis – viņš tika pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta, tika veikta virkne dažādu izmeklējumu. «Emocionāli bija grūti saņemties, tevi pavada simtiem jautājumu, uz kuriem nav atbildes,» atzīst Sanita Ziediņa, priekšlaikus dzimušo Valtera un Artūra mamma. Viņa piebilst, ka smagu sarunu ar sevi nācies veikt neesošā piena dēļ, kas bērna dzīves sākumposmā ir īpaši svarīgs. «Sirds vai lūza, skatoties, kā mamma no blakus palātas atslaukto pienu lej izlietnē, kamēr es cīnījos par katru pilīti.» Ar laiku pieniņš radās, taču abiem puikām nepietika.

Viens no taurenīšiem nelido

Komplikāciju dēļ viens no trauslajiem tauriņiem – brālītis ar īpašām vajadzībām Artūrs nelido. Ārsti saka – Valters dzīvo arī par brāli. Mamma Sanita smaidot stāsta, ka viņš patiešām ir aktīvs puika – visu grib izzināt, ir aktīvs un komunikabls. «Ne vienmēr viss ir tik melnās krāsās kā rādās. Artūrs ir manas dzīves motivācija. Lai gan brālītis nestaigā, viņš jūt apkārtējos – smaida, ja telpā ienāk kāds, ko viņš gaida. Varbūt viņš visu nesaredz ar actiņām, bet viņš redz daudz vairāk – ar sirdi,» stāsta dvīņu mamma. «Katram Dievs uzliek tik, cik var nest. Kā man dakteris reiz teica – var redzēt, ka puika ir laimīgs, ka viņu mīl, – viņam vaidziņi balti, no mīlestības spīd!»

Bezgala garas 89 dienas un naktis

Mazā Elza piedzima 26. grūtniecības nedēļā, sverot vien nieka 760 gramus. Dzimstot ar kājiņām pa priekšu, bērns cieta skābekļa badu, kā rezultātā uzreiz pēc piedzimšanas galvas smadzenēs tika konstatēti smagi asinsizplūdumi. «Kad jautāju, vai Elza dzīvos, ārsti nespēja apsolīt,» stāsta Laine Damberga, priekšlaikus dzimušās Elzas mamma. Pirmie trīs mēneši bijuši grūtākie – viens mēnesis pavadīts pie mākslīgās plaušu ventilācijas, viens mēnesis pie CPAP, kas ir palīgs bērniņiem, kam jāpalīdz elpot, bijuši neskaitāmi plašu rentgeni, antibiotikas, analīzes, izmeklējumi. «Tās bija bezgala garas 89 dienas un naktis! Nezinot, kas notiks pēc minūtes, mēs iemācījāmies arvien vairāk novērtēt katru mirkli.»

Mamma atzīst, ka emocionāli smagākais bijusi dzīve pastāvīgā neziņā, ko pirmā gada laikā pavadījuši regulāri slimnīcas apmeklējumi. «Potenciālo diagnožu saraksts bija garš, un ārsti nepārtraukti atkārtoja, ka bez redzamām sekām tas viss nepaliks,» atklāj Laine, piebilstot, ka divu gadu laikā Elza pārcietusi arī divas operācijas.

Atšķirībā no Valtera un Artūra mammas Sanitas Lainei pieniņa bija daudz. «Man bija tik daudz piena, ka lēju to izlietnē. Es būtu varējusi piesaldēt visu slimnīcu pilnu!» atminas Laine, piebilstot, ka labprāt būtu palīdzējusi mammām, kurām piena nepietika, – ja vien būtu tāda iespēja.

Ne buciņš, bet briedis ar 12 žuburu ragiem

Novembrī Elzai aprit trīs gadi. Meitene ir dzīvespriecīga, smaidīga un vesela, turklāt, atspēkojot visas ārstu prognozes, attīstībā nevis atpaliek, bet gan savus laikā dzimušos vienaudžus apsteidz. «Elza ir meitene ar raksturu – daudzi saka, ka buciņam radziņi aug. Tad gan es atbildu, ka tas sen vairs nav nekāds buciņš, bet gan briedis ar 12 žuburu ragiem. Jo buciņam šo cīņu izcīnīt būtu bijis grūti!» smaida Laine.

Katra piena lāsīte – lielākais dārgums pasaulē

Arī Latvijā pazīstamā uzņēmēja un trīs bērnu māmiņa Gundega Skudriņa paudusi atbalstu labdarības kampaņai. «Arī es savā dzīvē esmu piedzīvojusi trauksmainu laiku – kad mani mazie dvīnīši pasaulē nāca krietni ātrāk. Katra piena lāsīte tad man bija lielākais dārgums pasaulē,» atceras priekšlaikus dzimušo dvīņu mamma, aicinot sabiedrību iesaistīties, lai dotu spēku Latvijas vismazākajiem bērniņiem.

Katru gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērniņu (jeb 6%) dzimst priekšlaicīgi. Diemžēl ne visām māmiņām, mazulim piedzimstot pirms laika, ir savs piens, taču vismazākajiem bērniņiem tas ir kritiski nozīmīgs ne vien izdzīvošanai, bet arī turpmākās dzīves kvalitātei. Lai izveidotu Latvijā pirmo mātes piena banku, Latvijas Neonatologu biedrība sadarbībā ar uzņēmumiem Nutricia un Rimi, kā arī Bērnu slimnīcas fondu un priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku organizāciju «Esmu klāt!» sākusi vērienīgu kampaņu priekšlaikus dzimušo bērnu atbalstam «Dod spēku vismazākajam!».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu