Pēc bērēm zinātnieka Stīvena Hokinga pelni glabāsies Vestminsteras abatijā Londonā netālu no Īzaka Ņūtona un Čārlza Darvina kapavietām, vēsta portāls «The Independent». Ar smagu motoro neironu slimību sirgstošais Hokings nomira pagājušonedēļ. Viņš bija 76 gadus vecs.
Hokinga pelnus apglabās līdzās Darvina un Ņūtona kapiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Profesora Stīvena Hokinga pīšļus apglabās abatijā līdzās citiem izciliem zinātniekiem,» sacīja Vestmisteras dekāns Džons Hols. «Sers Īzaks Ņūtons abatijā tika apglabāts 1727.gadā. Čārlzu Darvinu 1882.gadā apglabāja līdzās Īzakam Ņūtonam.»
«Citi slaveni zinātnieki apglabāti turpat netālu vai arī tur ierīkotas viņu piemiņas vietas,» viņš teica, piebilstot, ka nesenākie apbedījumi notikuši 1937. un 1940. gadā, kad abatijā tika apglabāti atomfiziķi Ernests Raterfords un Džozefs Džons Tomsons.
«Mēs uzskatām, ka zinātnei un reliģijai jāsadarbojas, lai atminētu dzīves un Visuma mīklu,» norāda Hols.
Hokinga bēres notiks sestdien, 31.martā, Kembridžas Universitātes baznīcā. Tā būs privāta izvadīšanas ceremonija, uz kuru būs aicināti Hokinga ģimenes locekļi un draugi.
Hokings mūžībā aizgāja trešdien, 14.martā. Zinātnieks no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā.
Hokings, kurš bija apveltīts izcilām prāta spējām, bet invaliditātes dēļ daudzus gadus bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā, kļuvis par apbrīnas un iedvesmas avotu cilvēkiem visā pasaulē.
Zinātnieka 1988.gada grāmata «A Brief History of Time» («Īsi par laika vēsturi») negaidīti kļuva par bestselleru un nostiprināja viņa superzvaigznes statusu. Savu dzīvi viņš lielā mērā bija veltījis Visuma noslēpumu izprašanai.