Armēnijas premjerministra pienākumu izpildītājs Karens Karapetjans atcēlis piektdien paredzētās sarunas ar opozīcijas līderi Nikolu Pašinjanu politiskās krīzes apspriešanai. Kā teikts Karapetjana biroja paziņojumā, sarunas atceltas, jo Pišanjans «diktē dienas kārtību».
«Kārtējais Pašinjana piedāvājums praktiski neatšķiras no iepriekšējiem. (..) Karena Karapetjana atbilde ir tā pati, kas iepriekšējā reizē. Sarunas, kurās viena no pusēm diktē tikai savu dienas kārtību, bet otra puse nevar piedāvāt savu dienas kārtību, nevar uzskatīt par sarunām,» žurnālistiem pavēstīja premjera preses sekretārs.
Pašinjans ceturtdien noraidīja jelkāda kompromisa iespēju ar varasiestādēm, sakot, ka viņš balsojumā 1.maijā ir jāievēl premjerministra amatā.
«Ja es netikšu ievēlēts premjerministra amatā, tad Armēnijai vispār premjerministra nebūs,» demonstrācijā Erevānā sacīja Pašinjans.
Protestu līderim jau bijušas sarunas ar parlamenta frakcijām, lai panāktu to atbalstu viņa ievēlēšanai par nākamo valsts premjerministru.
Pašinjans ceturtdien paziņoja, ka ticies ar parlamenta otras lielākās frakcijas līderi, lai panāktu tās atbalstu. Tomēr līdzšinējā valsts līdera Serža Sargsjana Republikāņu partijai parlamentā ir vairākums.
Piekāpjoties pieaugošajam spiedienam no protestētāju puses, bijušais prezidents Seržs Sargsjans pirmdien paziņoja par atkāpšanos no nesen iegūtā premjerministra amata.
Opozīcijas bloks trešdien paziņoja, ka nominēs Pašinjanu premjerministra amatam. Taču Pašinjanam pašreiz pietrūkst 13 balsu, lai tiktu ievēlēts amatā, atklāja kāds opozīcijas likumdevējs.
Republikāņu partija kontrolē 58 no 105 vietām parlamentā. Lai kandidāts tiktu ievēlēts premjerministra amatā, viņam nepieciešamas vismaz 53 balsis.
Konstitucionālās reformas rezultātā Armēnijā prezidentālā pārvalde nomainīta ar parlamentāro, un vara turpmāk būs koncentrēta premjera rokās.
Opozīcija protestēja pret konstitūcijas grozījumiem, kas tika apstiprināti 2015.gadā notikušajā referendumā, uzskatot, ka to mērķis ir saglabāt Serža Sargsjana un viņa vadītās Republikāņu partijas varu pēc viņa prezidentūras beigām.
Serža Sargsjana otrais un pēdējais termiņš prezidenta amatā beidzās 9.aprīlī, un viņu valsts galvas krēslā nomainījis Armens Sargsjans, kas gan, neskatoties uz uzvārdu sakritību, nav saistīts ar bijušo prezidentu kādām radniecības saitēm.
Protesti pret Serža Sargsjana palikšanu pie varas bija lielākie, kādus Armēnija pēdējo gadu laikā pieredzējusi.
