...kā pēc kara

Reāli esam atgājuši no Dieva un iemīlēšanās pirmo skurbuli saucam par mīlestību.
Lūk arī nestabilās attiecības, ir kontracepcija nav bērni, ir nauda nav bērnu, ir darbs nav laika bērniem, ir bērni nav laika audzināt pašiem savus bērnus. Kas viņus audzina - kompjūters, sveši cilvēki, sveša informācija. Nav neviena, kas pateiktu kā dzīvot, lai būtu laimīgi.
Bija viens cilvēks, kurš ir aizmirsts un to sauc par Jēzu Kristu.
Iepazīt un izdzīvot tas prasa laiku, piepūli un nav gatavas receptes.
Kas notiek?
Vērtība ir bērns un mīlestība. Vērtība ir Dievs. Kas to meklē?
Paši saviem spēkiem bez Dieva svētības neizķepuroties.
Nav nākotnes, jāmeklē kristietībā pamats uz kā būvēt nākotni.
Eiropas savienība nav tā mēraukla pēc kuras viss jāmērī.
Jānoformulē saviem jautājumiem atbildes ne pašu izdomātas, bet gan uz zināšanām balstītas.
Tas ir arī vīru darbs, mums sievām ikdienas darbu burzmā nav ne laika , ne spēka visu izdarīt vienām pašām.

Bet lai paskatās, ka arī 50.gados arī no Latgales daudz izbrauca, jo nav tur darbs

Redz nevajag pat karot. Dolāru ražotāji rada pašsaprotamus ekonomiskos apstākļus un ar gļēvo valsts ierēdņu svētību izkomplektē ,kur nu kuro.

tak resnās 100cūkas tak domā ka rīga ir visa latvija