Liepiņa un Dimitera jaunā muzikālā drāma tapusi, atsaucoties uz pēdējo gadu notikumiem Latvijā. Liepiņš šodien preses konferencē pastāstīja, ka Dimitera priekšlikumu radīt muzikālu drāmu par Kārli Ulmani saņēmis šā gada 7.janvārī.

Izrāde tapusi sadarbībā ar Liepiņam un Mirdzai Zīverei piederošo aģentūru "Mūza", un pats komponists tajā esot ieguldījis "ar pieciem cipariem rakstāmu summu".

Liepiņš žurnālistiem pauda cerību, ka "Vadoņa" izrāžu ienākumi "būs vismaz pa nullēm".

Jau ziņots, ka starp literātu Nilu Saksu jeb īstajā vārdā Nilu Konstantinovu un "Vadoņa" oficiālo autoru dziesminieku Dimiteru radušās domstarpības par faktisko šīs muzikālās drāmas autorību. Sakss savā interneta dienasgrāmatā iepriekš pauda uzskatu, ka viņš uzrakstījis sākotnējo libretu, taču Dimiters savā blogā uzsvēra, ka "Vadonis" ir radošās grupas kopdarbs un tās "libretā nav neviena Nila Saksa vārda".

Konstantinovs šodien iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret Dimiteru un Latvijas Nacionālo teātri par autortiesību aizskārumu, zaudējumu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Prasībā lūgts uzlikt par pienākumu noslēgt ar Konstantinovu autora līgumu.

Šodien Nacionālajā teātrī notikušajā preses konferencē Dimiteram netika dota iespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par konfliktu ar Saksu jeb Konstantinovu, kurš pretendē uz "Vadoņa" libreta līdzautora tiesībām.

Pēc pirmās preses konferences tika sasaukta komponista Liepiņa atsevišķa preses konference, kurā viņš žurnālistiem skaidroja, ka librets ir pilnībā izstrādāta luga ar visām remarkām. Savukārt Dimitera un Saksa, kā apgalvoja Liepiņš, "dzērumā sacerētās pāris lapaspuses", kas nosauktas par "libreta maketu", nekādā gadījumā nevar uzskatīt par muzikālās drāmas "Vadonis" literāro pamatu. Liepiņš arī apgalvoja, ka viņu kā komponistu nav apmierinājis iesniegtais "libreta makets", tāpēc tagad libretam ir "cits sākums un beigas", respektīvi, saturs ir pilnīgi pārveidots.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis pastāstīja žurnālistiem, ka teātrim ir noslēgts līgums tikai ar Dimiteru, kura pienākums bija iesniegt pilnībā izstrādātu lugu, kas arī ticis izdarīts.

Savukārt ar komponistu Liepiņu atsevišķs līgums nav slēgts, jo viņa intereses pārstāv aģentūra "Mūza".

Komponists Liepiņš visai nicīgi izteicās par Nilu Saksu, kuru dēvēja par "pašdarbnieku" un "diletantu", kuram neesot ne pienācīgu zināšanu par Latvijas vēsturi un Kārli Ulmani, ne arī literāro dotību.

Arī Nacionālā teātra direktors Rubenis, vaicāts par iespējamo tiesāšanos ar Saksu par "Vadoņa" autortiesībām, mierīgi atbildēja: "Ja vajadzēs, tiesāsimies."

Jau ziņots, ka jaunajā izrādē spēlēs Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Dita Lūriņa, Zane Dombrovska, Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Rasma Garne, Zane Jančevska, Anna Klēvere, Līga Liepiņa, Inga Misāne, Ināra Slucka, Evija Skulte, Gunta Virkava, Līga Vītiņa, Indra Burkovska, Ausma Ziemele, Uldis Anže, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Mārtiņš Egliens, Ivars Kļavinskis, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kaspars Zvīgulis, Jānis Kaijaks, Zigurds Neimanis un citi.

Režisors Edmunds Freibergs šodien žurnālistiem apgalvoja, ka ilgi domājis, vai ķerties pie šīs izrādes iestudēšanas. Tajā piedalās 40 aktieri, tajā skaitā arī Latvijas Kultūras akadēmijas trešā kursa studenti. Izrāde, pēc režisora teiktā, "risina latviešu eksistenciālās problēmas".

Izrādes scenogrāfs - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece - Liene Rolšteina, horeogrāfs - Alberts Kivlenieks.

"Morālā un finansiālā krīze raisa pārdomas un liek uzdot jautājumus visiem, kas ar Latviju saista savu dzīvi šodien un nākotnē - kāpēc latviešiem izdodas vienoties tikai ekstrēmos apstākļos, vai latvieši prot izmantot demokrātiju savas valsts pārvaldei, vai prezidentāla republika nav vienīgais veids, kā pārvaldīt šo mazo valsti, vai viens cilvēks var uzņemties atbildību par tautas likteni, kam jānotiek valstī un kam pašā cilvēkā, lai viņš par šādu soli izšķirtos, kāda ir maksa par valstij un tautai ziedotu mūžu," tā norāda izrādes veidotāji.