Elita Mīlgrāve: "Es noteikti izjūtu, jo visapkārt valda tā, maigi izsakoties, histērija, cilvēki uztraucas par lietām, par kurām ikdienā neuztrauktos vispār, katru otro dienu tiek pienestas ziņas par to, kas tagad notiks, bankas kritīs, lati devalvēsies, dzīve apstāsies, cilvēki ne ēdīs, ne dzers, ne gulēs, ne ģērbsies!" Ja kāds būtu uzskaitījis populārākās sarunu tēmas Latvijas iedzīvotāju vidū, ekonomiskā krīze noteikti iegūtu pirmo vietu. Runāt par to runā visi, bet vai kāds tiešām var skaidri un gaiši apgalvot – jā, Latvijā ir iestājusies Lielā depresija!

Andris Račs, astrologs: "Šī ir krīze, kuras kulminācija ir šā gada nogale un nākamā gada pirmie mēneši, bet tās ilgums ir līdz desmitā gada vidum. Ja krīzi sauc par taupīgu izturēšanos pret naudu, tad krīze ir vēl trīs gadus pēc tam!"

Ja pieņem, ka būs vēl trakāk, tad kā gan raksturot to, kas jau ar daudziem ir noticis?

Elita Mīlgrāve: "Pavisam konkrēti izjutām, organizējot "Tumsas" lielkoncertus, mums sanāca atteikties no koncerta Ventspilī, vietējā valdība atteicās no atbalsta, sapratām, ka nevaram riskēt uz sevi, manā dzīvē tas pirmais gadījums, kad esam atcēluši kādu koncertu, tas nav patīkami."

Elitai Mīlgrāvei bija jāsamierinās arī ar vēl kādu nepatīkamu faktu, proti, viņas pašas izauklēto "MicRec bāru" zaudējumu dēļ nācās slēgt uz visiem laikiem.

Elita Mīlgrāve: "Dažādu slāņu restorāni un bāri to dažādi pārdzīvos, cilvēki, kas ir tas slānis, kam ir pietiekami daudz naudas un kuri krīzi neizjūt, neizjūt nemaz jo zināmas rezerves, visvārīgākais ir vidējais slānis un studentu, jauniešu auditorija, tie, kas orientēti uz šo auditoriju tiem būs ļoti grūti izdzīvot, jo šie cilvēki ļoti domā par saviem izdevumiem, apsver katru tēriņu, un, protams, pirmais, no kā atsakās, - gardi paēst par bargu naudu, varbūt iedzers kādu graķīti, bet atļauties viesības skaidri saruks. "MicRec" bārā sajutām, ka tieši ēšana ekonomiski neizdevīga, turēt savu pavāru, vienkārši cilvēki tiešām ņem maizītes līdzi uz darbu, neiet pusdienās, taisa vakariņas mājās, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk."

Tieši neziņa moka cilvēkus visvairāk. Un, dzīvojot neziņā, cilvēks izjūt bailes ik uz stūra. Viņš sāk ne tikai ierobežot savus tēriņus, bet ir spiests no daudz kā atteikties pavisam. Un pirmais, no kā atsakās, ir tas, bez kā viņš fizioloģiski var iztikt. Tādēļ daudzi paredz, ka cietīs tieši izklaides industrija.

Elita Mīlgrāve: "Pagājušogad noslogoti mākslinieki, daudz dažādu pasākumu, tad šogad kompānijas ir apsvērušas, kā ekonomiskāk neaicināt māksliniekus dzīvajā, iztikt lētāk, samazinājums uz dažādiem koncertiem."

Dace Pūce, "Marana productions" pasākumu producente: "Šie divi gadi ir kā nakts pret dienu, jo pagājušogad, es tā saskaitīju, bija deviņi mega pasākumi desmit mēnešos, tad tagad gandrīz nav nemaz, ir nedaudz, tā ar nevar teikt, bet tā, ja katru mēnesi taisījām projektu, kas jāsagatavo pusgadu, strādājām melnām mutēm, tad tagad nevar teikt, ka mēs atpūšamies, bet strādājam mazāk. Nevar teikt, ka es par to bēdājos, priecājos, ka var atpūsties, bet tas liecina par ekonomisko krīzi gan. Tagad visi mēģina lētāk taisīt pēc iespējas. Ja pats nespēj, tad viņš nāk pie manis un saka: man naudas nav, bet vajag uztaisīt!"

Kaspars Zvīgulis, aktieris, vada pasākumus: "Cilvēkiem gribas taisīt pasākumus, zvana un sarunā, bet paiet pāris nedēļas un viņi pārzvana un saka, ka tomēr nebūs pasākums. Šis ir tāds patukšs periods katru gadu, bet ir mazāk, krietni mazāk, es domāju - cilvēki domā pasākumus bez vadītājiem un pa kluso iet uz bāriņiem."

Kaspara vadīto pasākumu skaits ir krietni sarucis, un tas iegriež pamatīgu robu makā, līdz ar to ir jāmeklē arī papildu veidi, kā piepelnīties un galu galā - arī izdzīvot!

Kaspars Zvīgulis: "Es strādāju vairāk, es neatsakos ne no kā, es nopietni neatsakos, cenšos, sanāk sabalansēt."

Elita Mīlgrāve: "Koncertu piedāvājums joprojām ir plašs, jo pavasarī kad tiek plānoti koncerti, šis bizness zēla un plauka, ļoti plaša izvēle jauni spēlētāji, viņi notiek, kā plānots, īsto realitāti redzēsim vēl pēc pusgada, tie, kas būs cietuši zaudējumus, varbūt pieņems lēmumu nerīkot tik daudz, es domāju, koncertu piedāvājumu skaits saruks, tā vajadzētu tam būt, ka tirgus ekonomikā tur neko nevar darīt!"

Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien vairāk ir attīstījusies bāru, restorānu, arī kafejnīcu kultūra. Cilvēki jau sāka pierast pie dzīvesveida, kad brokastis var ēst ne tikai mājās, bet arī kādā jaukā kafejnīcā, un biznesa lietas kārtotas ne tikai sterilā ofisā, bet arī pie pusdienu galda patīkamā restorānā. Bet kā tad tagad?

Vizma Tinte, "All Cappuccino" finanšu direktore: "Ir tā, ka mūsu mīļie, labie pastāvīgie klienti nāca gandrīz katru dienu, atrādīties, ka viss viņiem ir kārtībā, saņemt savu baudu, tad tagad redzam retāk, bet viņi nāk, atnāk un pasaka, ka grūti laiki. Tie stabilākie klienti ir darījumu cilvēki, kas strādā, daudz nerunā par krīzi, jo visu laiku darbojas, darbojas, tāpat kā mēs, darbojamies, strādājam."

Kafijas bāru un restorāna tīklu "All Cappuccino" krīze nebiedē, taču tiesa, ka krodzinieki aizvien biežāk pie sevis novēro visai interesantus, pat radošus taupības risinājumus.

Vizma Tinte: "Bieži vien klients tēju paprasa uzliet otrreiz, nevis pērk jaunu, bet paprasīt viesmīlei, vai nevar uzliet siltu ūdentiņu, lai otrreiz to pašu, mums nekas pretī nav! Nav tā bijis, ka kāds teiktu - lūdzu, atvainojiet, man nav ar ko samaksāt, cik ar meitenēm, nav tādas situācijas. Tā tendence kopumā - neēd ārpus mājām, pēdējā laikā it sevišķi ņem cepumus, sausiņus, ko uzgrauž, paņem līdzi."

Oskars Skara, bāra "Coyote Fly" īpašnieks: "Grūti iedomāties sevi ņemt uz darbu maizītes, varbūt sievai palūgšu, viņa man uztaisīs, bet par tām pusdienām, tā ir tā lieta, ko cilvēks viennozīmīgi grib ieekonomēt."

Arī Oskars, kurš vairāk pārstāv nakts izklaides jomu, atzīst, ka pēdējā laikā savā bārā novērojis diezgan nozīmīgas izmaiņas patērētāju paradumos.

Oskars Skara: "Ja cilvēks, kad viņš nāca, viņš sauca, visiem uzsauca, tad šobrīd viņš nopērk savu viskiju ar kolu, paldies, iedzer un tas ir viņa vakars."

Neraugoties uz tā saucamo krīzi, cilvēki klubus apmeklē kā apmeklējuši, vienīgais, par ko tiek domāts, - kā to naudiņu iztērēt pēc iespējas ekonomiskāk ar maksimālu ieguvumu.

Jāatzīst, ka arī cilvēku izklaide atgūst arvien vienkāršākus izpausmes veidus.

Oskars Skara: "Kādreiz bija tā: ko darīsim vīkendā, kāpsim mašīnā, ņemsim kādu viesu namu, brauksim atpūtīsimies uz Londonu, Amsterdamu, šobrīd vairs nav šīs lietas aktuālas, tagad esi strādājis - tu ej uz bāru, kino, teātri."

Tākā katrā zaudējumā tomēr ir savs ieguvums, un tas, par ko daudzas atpūtas iestādes priecājas visvairāk, ir darbaspēka stabilizēšanās.

Vizma Tinte: "Agrāk varēja motivēt ar naudu, nav citu instrumentu, ar kuru viņš strādātu, ar kaut kādu atbildību, priecājies, ka viņš ir atnācis, tagad ir tā, ka krīze ir izlīdzinājusi, ka sakārtojusi darba tirgu tādā līmenī, ka darbinieks sapratis, ka nav jāatnāk uz darbu, bet viņam jāatnāk strādāt!"

Pat ja cilvēks var izdzīvot bez izklaides, nebūs vis tā, ka no burziņiem atteiksies pavisam.

Oskars Skara: "Cilvēks pēc dabas tāds, kam patīk atrasties sabiedrībā, atpūsties. Jautājums - cik tas dārgi maksā, ko par to naudu var dabūt pretī, mēs visi esam cilvēki, mēs strādājam, nogurstam un gribam norauties, atpūsties, komunicēt, sauciet to, kā gribat, tas ir tas dzinulis, kāpēc viņš kaut kur iet."

Vizma Tinte: "Protams, mēs visi katrs kaut kādā brīdī sajūtam, ka būs grūti, bet, ja mēs tā mierīgi apsēžamies un tieši sev, nevis kopumā kā citam vai ko ziņo masu info līdzekļi, bet uzprasīt sev, vai tad tiešām ir sliktāk palicis, izvērtēt savu personisko ekonomisko situāciju."

Oskars Skara: "Es domāju, uz bāriem, klubiem cilvēki ies, jo tas būtu muļķīgi - sēdēt mājās un dzert alkoholisku dzērienu, tas jau tāds kā alkoholisms, labāk to darīt sabiedrībā, publiski ar visiem kopā."

Atpūtas biznesa pārstāvji spriež - tas ir vien mīts, ka izklaide mājās ir krietni lētāka par izklaidi sabiedriskās vietās, un sola iepriecināt arī tos, kam maciņā vien divi lati!

Dace Pūce: "Jo mēs bijām nedaudz izlaidušies, dzīvojām nedaudz par plašu, jo tagad viss nokārtosies savās vietās, pēc gada, diviem spēcīgākie izdzīvos un neprasīs nenormālus honorārus, jo tāda tendence bija prasīt neadekvātu par ieguldīto darbu, jo varbūt tagad visi nomierināsies un padomās!"

Oskars Skara: "Šī ir tā lieta, ko esam paši ievārījuši, šo situāciju, nu mēs ar viņu dzīvojam, es paredzu, ka kāda gada laikā mēs no šīs situācijas iziesim ārā, varbūt ne finansiāli, bet ar pašsajūtu, ka esi tās lietas noteicējs. Nāks citas lietas un šitās aizmirsīsies, pēc tāda principa jādzīvo!"

Tomēr sirds dziļumos latvietis ir un paliek latvietis - bravūrīgs un tomēr bailīgs kā zaķis, tādēļ mīļā miera labad prasījām zvaigznēm, kā tad īsti ar mums būs?

Andris Račs: "Lielākoties devītais gads tāds unikāls, parasti ir tā, ka vai nu slikti, vai labi, bet nākamgad gan labi, gan slikti, tas ir daudziem cilvēkiem, zīmēju cilvēkiem līknes, ka uz augšu, uz leju. Ies uz augšu cilvēku pašu radošās aktivitātes, paši uztaisām jauku tusiņu, bet nealgojam dārgu vakara vadītāju, tādas lietas ies uz augšu."

Ekonomiskā krīze vai vienkārši stingra pašdisciplīna, ticiet vai neticiet, mums nāks tikai par labu! Jums atliek vien izvēlēties pārciest to mājās vai tomēr ārpus mājas, un galu galā patriotisms dzimst tieši grūtībās!

Andris Račs: "Krīzes pasaulē Latvijai nav tas sliktākais, mums tas izceļ mūsu tās labākās īpašības, ja visu laiku būtu krīze, latvieši dzīvotu pat labāk par vidusmēru."