Sestdien, 20.maijā, atzīmējot Eiropas Muzeju nakti, arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāle gaidīs ikvienu, lai iepazīstinātu gan ar muzejā apskatāmo pastāvīgo ekspozīciju, gan parādītu tieši Muzeju naktij tapušo izstādi «Mazā metāla sirds». Izstāde veltīta Bānītim, kas pirms simts gadiem zemgaliešiem un Kurzemes pusē dzīvojošiem lībiešiem bija lielākā dāvana, ko Pirmā pasaules kara laikā, frontei atkāpjoties, atstāja vācu armija.
Dzelzceļa muzeja Jelgavas filiāle ir viens no interaktīvās ceļojumu spēles «Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad» (spele.ldz.lv) apskates punktiem, tomēr pa ceļam uz Jelgavu ir vēl vairāki vēsturiski dzelzceļa objekti, par kuriem vērts uzzināt. Lejuplādējot savā telefonā spēles mobilo aplikāciju (pieejama gan «Google play» - telefoniem ar Android sistēmu, gan «App Store» - iPhone telefoniem), ir iespējams ne tikai uzzināt par katru no objektiem, bet arī iegūt unikālu fotokolāžu, nofotografējot objektu rakursā, kādā tas redzams aplikācijas vēsturiskajā bildē.
Dodoties no Rīgas uz Jelgavu ar vilcienu, pa ceļam apskatāmas vairākas vēsturiskas dzelzceļa stacijas un pieturas punkti. Pirmā - Torņakalna stacija. Sākotnēji tā bija tikai pieturas punkts 1868.gadā ekspluatācijā nodotajā Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līnijā, stacijas godu tā ieguva piecus gadus vēlāk, kad tika atklāts dzelzceļš Rīga-Bolderāja.
Vienīgā starpstacija maršruta Rīga-Jelgava pirmsākumos bija Olaines stacija, kuras koka ēka diemžēl Pirmā pasaules kara laikā tikusi nopostīta. 1921.gadā tika uzcelta mūra ēka, ko daļēji sabombardēja Otrā pasaules kara laikā, tomēr tā joprojām ir daļēji apdzīvota. Trešā ēka, kurā arī šodien atrodas stacijas personāls un biļešu kase, būvēta 20. gadsimta 50. gados.
Nākamā pietura – Dalbe. Stacija ar nosaukumu «Dolbing» Vācijas armijas kartē atzīmēta 1917.gadā, tomēr oficiāli kā pieturas punkts tā atvērta tikai pēc trīs gadiem. Tolaik celtā koka konstrukcijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām.
Pirms ļauties Jelgavas apskatei, vērts aplūkot Cukurfabrikas pieturas punktu - šī pietura tika atvērta 1928. gadā Cukurfabrikas strādnieku vajadzībām. Lai gan cukura ražotne Jelgavā vairs nepastāv, 2015.gadā pieturas punktā ierīkotas modernas paaugstinātās pasažieru platformas un uzbūvēta jauna biļešu kases ēka.
Vairāki ar dzelzceļu saistīti apskates objekti ir pašā Jelgavā. Esot Jelgavas stacijā, noteikti ir vērts to salīdzināt ar aplikācijā redzamo vēsturisko bildi - 78 m garā 1868.gadā atklātā Jelgavas dzelzceļa stacija, kas, neraugoties uz nesaudzīgajiem postījumiem abos Pasaules karos un teju visu savu dekoru zaudējumu, ir saglabājusi savu sākotnējo būvapjomu.
Kara gadi nesaudzēja arī dzelzceļa tiltu pāri Lielupei Jelgavā. Pirmais tilts tika uzbūvēts 1868.gadā, taču 1915.gadā to un otru - līnijas Ventspils -Maskava vajadzībām būvēto tiltu - uzspridzināja.
Abi tilti kara laikā tika atjaunoti, taču Otrā pasaules kara laikā atkal saspridzināti. Tagad jelgavniekiem un Jelgavas viesiem paveras skats uz pēckara gados atjaunoto trīs brauktuvju tiltu.
Industriālā šarma cienītāji novērtēs arī iespaidīgo skatu, kas no Lietuvas šosejas pārvada paveras uz Jelgavas sliežu ceļiem. Salīdzinot ar vēsturisko bildi aplikācijā, kļūst skaidrs, ka sliežu ceļu skaits ir krietni audzis - to sekmējusi jaunu dzelzceļa līniju izbūve Mažeiķu, Ventspils, Krustpils un Šauļu virzienā.
Dodoties uz Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāli, vērts atcerēties, ka tā mājvietu radusi 1904.gadā celtajā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā, kas tika būvēta, paplašinoties Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnijai un pirmajam depo Jelgavā.
Šobrīd muzeja iekštelpās apskatāmas ekspozīcijas «Dzelzceļš un dzelzceļnieki Jelgavā 20. gs. 20-30.gados» un «No semafora līdz dispečercentralizācijai», savukārt ārpusē - drezīnas, lokomotīvju riteņu pāri, semafors, luksofors, hidrokolona un pārmijnieka postenis.