Otra lielākā Latvijas pilsēta Daugavpils šajā nedēļā svin savu 742.dzimšanas dienu, un svētku kulminācija gaidāma nedēļas nogalē. Lai brauciens uz svētkiem izvērstos interesantāks, piedāvājam tajā iekļaut arī Latvijas dzelzceļa spēles «Toreiz un tagad» apskates punktus.
Ja uz Daugavpili dodas ar vilcienu, apskates punktu ir daudz, turklāt tos iespējams aplūkot, neizkāpjot no vilciena, jo maršrutā ir daudz vēsturisko dzelzceļa staciju.
Izvēloties vilcienu kā pārvietošanās līdzekli, ceļojums var sākties ar Stacijas laukumu Rīgā. Gadu gaitā ir mainījusies gan Stacijas laukuma apkārtne, gan arī pati ēka, kas jau atkal ir nonākusi jauna izaicinājuma priekšā, jo projekta «Rail Baltica» ietvaros šajā vietā nolemts būvēt jaunu stacijas ēku, saglabājot attēlā redzamo fasādi. Kā šī projekta realizācijas gaitā mainīsies pats Stacijas laukums - to redzēsim nākotnē. Zīmīgi, ka Rīgas - Daugavpils dzelzceļa sākumstacija tika izbūvēta tieši tajā pašā vietā, kur Rīgas pasažieru stacija atrodas patlaban. Tomēr laika gaitā daudz kas ir mainījies. Līdz jaunā Daugavas dzelzceļa tilta izbūvei vilcieni stacijā pienāca tikai ielas līmenī un stacijas nosaukums bija «Rīga I». Stacijas rekonstrukcijas rezultātā 1959. gadā ielas līmenī izvietotie sliežu ceļi tika demontēti, savukārt augšējie - paplašināti un 1960. gadā atklāta jaunā pasažieru stacijas ēka.
Salaspils stacija savulaik bija pazīstama ar citiem nosaukumiem. Pēc stacijas ierīkošanas, līdz ar Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūvi, tā dēvēta par Kurtenhofas staciju, bet 1919.gadā tai dots nosaukums «Stopiņi». Savu pašreizējo nosaukumu stacija ieguva 1925.gadā, turklāt Salaspils stacijas ēka ir saglabājusi savu sākotnējo veidolu jau 155 gadus.
Ogres stacija savu nosaukumu aizguvusi no Ogres upes, jo stacija izbūvēta sākotnēji neapdzīvotā vietā. 1944. gadā stacija sagrauta, bet 1947. gadā uzcelta jauna ēka. Apskates vērts ir arī dzelzceļa tilts pār Ogres upi - pirmais 100 metru garais tilts uzbūvēts 1861.gadā, tomēr intensīvās vilcienu satiksmes dēļ to drīz vien nācies pārbūvēt.
Vēsturiska ir arī Skrīveru stacija, kas ar Remershofas stacijas nosaukumu atklāta 1861.gadā, vienlaikus ar Rīgas-Daugavpils līnijas izbūvi. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā stacija praktiski nopostīta, un 1923. gadā pēc arhitekta Jāņa Neija projekta te tika izbūvēta jauna Skrīveru stacijas ēka. Otrajā pasaules karā ēka atkal nopostīta, un 1951.gadā uzbūvēta no jauna.
Pļaviņu stacijā liela rosība sākās 1899. gadā līdz ar Stukmaņu - Gulbenes - Alūksnes - Valkas šaursliežu dzelzceļa būvi. Otrajā pasaules karā tika zaudēta sākotnējā stacijas ēka. Tā no jauna uzcelta 1950.gadā.
Pa ceļam uz Daugavpili vērts pievērst uzmanību vēl diviem tiltiem - pār Pērses upi un Aivieksti. Abi tilti pirmo reizi uzbūvēti 1861.gadā un kopš tā laika neskaitāmas reizes piedzīvojuši pārmaiņas. Pēdējo reizi pārbūve notika 2013.gadā, otrā sliežu ceļa izbūves laikā Skrīveru - Krustpils dzelzceļa iecirknī.
Nonākot šīsnedēļas svinību galapunktā - Daugavpilī, - iesakām apmeklēt Cietokšņa ielas viaduktu, kas būvēts 1861. gadā Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa vajadzībām. Savukārt iespaidīgais, gandrīz 300 metru garais Daugavpils tilts būvēts 1949.gadā Otrā pasaules kara gados pilnībā nopostītā Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa līnijas tilta vietā.
Pati Daugavpils stacija atvērta jau 1861.gadā, bet īpaši liela rosība tajā sākās pēc Daugavpils — Vitebskas dzelzceļa izbūves 1866. gadā, kad tā kļuva par abu dzelzceļu apvienoto pasažieru staciju. Otrā pasaules kara gados pilsētai un dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara stacija atjaunota. 1946. gadā stacijas dienesta un uzgaidāmās telpas tika iekārtotas kinoteātrī, bet 1951. gadā – uzcelta jauna stacijas ēka.