Par objektiem, kas skatāmi posmā no Rīgas līdz Tukumam, jau esam stāstījuši.

«Rīga-Tukums: Jūrmalas atpūtniekiem būvētās dzelzceļa stacijas»

Dodoties tālāk, ir vērts no Ventspils šosejas nogriezties uz Sātu pusi, lai pēc nieka piecpadsmit minūtēm ieraudzītu jautājumus raisošu skatu – tiltu uz nekurieni. Šo tiltu pār Abavu 1940. gadā uzbūvēja Tukuma - Kuldīgas dzelzceļa vajadzībām pēc latviešu leģendārā tiltu būvniecības pioniera, arhitekta Pāvila Pāvulāna projekta. Tomēr pašu dzelzceļu vairs uzbūvēt nepaguva.

Nākamais pieturas punkts ir Tukuma – Ventspils dzelzceļa iecirkņa Kandavas stacija, kas atvērta 1901. gadā un sākotnēji saukta par Cēres staciju. 1921. gadā tā pārdēvēta par Kandavu, kaut gan attālums no stacijas līdz pašai pilsētai ir visai prāvs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies sākotnējā koka konstrukcijas stacijas ēka, vien PSRS gados tā apmūrēta ar ķieģeļiem.

Esot Talsos, ikvienam Mazbānīša jubilejas svinētājam noteikti jāapmeklē autoosta! Šeit līdz 1968.gadam, kamēr kursēja vilciens, bija Talsu stacija, Ventspils - Stendes 600 mm šaursliežu dzelzceļa jeb Mazbānīša starpstacija ar lielāko pasažieru un kravu apgrozību, jo apkalpoja vienīgo pilsētu un lielāko apdzīvoto vietu starp abiem līnijas galapunktiem. Sevišķi intensīva pasažieru kustība bija vērojama virzienā uz Stendi, jo apriņķa centram ilgus gadus tas bija vienīgais pieejamais sabiedriskā transporta līdzeklis. Pati ēka uzcelta 1930.gadā pēc arhitektes Lidijas Grīnbergas projekta, aizstājot 20.gadu pirmajā pusē celto nelielo pagaidu stacijas ēku.

Tālāk ceļš ved uz Spāres staciju, par kuru senos rakstos teikts, ka tā atrodas «lielā un zivīm pārpilnā Spāres ezera krastā». Stacija izbūvēta līdz ar Tukuma – Ventspils iecirkņa atklāšanu 1901.gadā. Sākotnējā koka konstrukcijas stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, tiesa, apmūrētā veidolā. Neapmestu to var aplūkot Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja modeļdzelzceļa ekspozīcijā.

Ūdenstorņi kādreiz tika būvēti lielākajā daļā staciju. Tomēr tikai daži no tiem ir saglabājušies, jo mūsdienu lokomotīvēm ūdens tādos daudzumos, kā ar tvaika dzinēju darbināmajām, vairs nav vajadzīgs. Pie tiem pieskaitāms arī Ugāles stacijas ūdenstornis, kas uzbūvēts ap 1900. gadu.

Savukārt Popes stacija ir nozīmīgākā Ventspils - Dundagas 600 mm šaursliežu dzelzceļa līnijas starpstacija, jo Pope ir lielākais ciems līnijas trasē. Stacijas ēka būvēta 1935. gadā pēc tipveida projekta. Līdzīga stacijas ēka izbūvēta arī Virpē. Tomēr tieši Popē stacijas ēka aprūpēta un uzturēta vislabāk.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Ventspils stacija, kā Maskavas - Ventspils dzelzceļa līnijas gala stacija te izbūvēta pagaidu variantā. Projektā bija paredzēts plašu staciju izvietot Ventas kreisajā krastā. Papildu rosību stacijā radīja Pirmā pasaules kara gados vācu armijas izbūvētais krasta apsardzības 600 mm šaursliežu dzelzceļš, kura sliežu ceļus 1923. gadā ievilka Ventspils - Maskavas platsliežu līnijas stacijā.

Lai izbrauktu ar pašu jubilāru – Mazbānīti, jādodas uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju, kur izvietots 600 mm šaursliežu dzelzceļš. Mazbānīša galvenā stacijas ēka izbūvēta 2010. gadā kā 1917. gadā celtās vēsturiskās Mazirbes stacijas ēkas kopija. Turpat atrodas arī lokomotīvju depo, kura dizains aizgūts no Pirmā pasaules kara gados būvētā Aizputes depo. Savukārt Mazbānīša Kalna līnijas galapunktā paveras jauks skats uz vēsturiskās Pļavas stacijas precīzu atveidojumu – tagadējo Kalna staciju.