Sestdien notiks krastošanas ekspedīcijas Līgatnē un Likteņdārzā

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Šo sestdien, 16. septembrī, aicinām piedalīties bezmaksas krastošanas ekspedīcijās gar Līgatnes upi un apskatīt tās tuvumā esošās alas, kā arī doties neierastā krastošanā ar unikālu iespēju apskatīt Likteņdārzu un senās Kokneses pils pilsdrupas, braucot ar kuģīti pa Daugavu un Pērses upi.

Bezmaksas ekspedīcijas ir daļa no projekta «Mangaļi dižvietas» (www.mangalidizvietas.lv), ko šī gada pavasarī uzsāka dabīgais minerālūdens Mangaļi, meklējot 100 stāstus par dižākajām Latvijas ūdens vietām. Tās ir vietas, ar kurām lepojamies un kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem. Ekskursijas tiek organizētas, lai palīdzētu iedzīvotājiem atklāt un novērtēt mūsu ūdens dižvietas. Krastošana jeb nesteidzīga došanās gar upes krastiem ar mērķi iepazīt un baudīt dabu un ļauties jauniem piedzīvojumiem ir lieliski piemērota šī mērķa sasniegšanai.

Krastošana pa Līgatnes upes iežu un alu taku gida pavadībā

16. septembrī plkst. 11:00, 13:00, 15:00 aicinām pievienoties ekspedīcijā pa Līgatnes iežu un alu taku, kas ved dabā un pārsteidz ar iežu smilšakmens krāsu dažādību un elpu aizraujošām ainavām Līgatnes upes ielokā - vienas no visstraujākajām vidējā garuma upēm Latvijā.

Šis maršruts ir unikāls ar savām klintīm un savulaik tajās izveidotajām daudzajām ejām un alām, pa kurām drīkst paložņāt. Tiks apskatītas Ķiberkalna ala, noslēpumainās Skolas kalna alas, Anfabrikas klintis, Rīgas kalna alas, kā arī Lustūzis. Viens no interesantākajiem objektiem būs krāšņais Lūstūzis, kas ir labi pamanāms, iebraucot Līgatnē. Tas atrodas Līgatnes upes labajā krastā un ir dabas piemineklis. Šeit savulaik izkalts liels daudzums alu un pagrabu vietējiem iedzīvotājiem, un šī ir vienīgā vieta, kur pagrabi kalti pat divos līmeņos. Pirmie pagrabi šeit veidoti ap 1770. gadu celto miltu dzirnavu un tajās dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām. Šodien joprojām vairāki pagrabi kalpo ziemas krājumu uzglabāšanai. Pašreiz Lustūža ieža dienvidu kraujā ir 28 atsevišķi pagrabi vai to vietas, garākā eka ir 22 metrus gara ar 15 pagrabamiem. Savukārt rietumu daļā – 12 pagrabi.

Cita interesanta pieturvieta būs pie 19.gadsimtā uzceltajām papīra dzirnavām Anfabrika (Handfabrik), kur savulaik tās vajadzībām tika izveidotas alas papīra žāvēšanas un apstrādei. Daļa alu tika izmantotas arī kā strādājošo mājokļi.

Vienas ekskursijas ilgums – pusotra stunda (aptuveni 5 km). Līdzi jābūt gumijas zābakiem brišanai pa ūdeni (aptuvenais dziļums 10 – 15 cm), kā arī atbilstošam apģērbam alu apskatei. Tikšanās vieta ir Līgatnes Tūrisma informācijas centrā Spriņģu ielā 2, Līgatnē. Lūdzam, arī novērtēt laika apstākļus un atbilstoši saģērbties – lietus gadījumā lietus mētelī, u.tml.

Foto: Publicitātes foto

Ekspedīcija ar kuģīti no Likteņdārza uz Kokneses pilsdrupām un Pērses upi

Kurš gan nav bijis Likteņdārzā! Bet vai esi apskatījis kādreiz Likteņdārzu un senās Kokneses pilsdrupas, braucot ar kuģīti pa Daugavu? No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas krastiem, Likteņdārzu un senās pils drupām. Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, celts vēl bīskapa Alberta valdīšanas laikā, kas tagad lepni izslejas no ūdens pie Pērses upes ietekas Daugavā. Agrāk Kokneses pils celta augstu pakalnā, tomēr līdz ar HES uzbūvēšanu, vienu malu apskalo ūdens.

Lai izbaudītu alternatīvu krastošanu, 16. septembrī plkst. 11:00, 12:00 un 13:00 aicinām pievienoties braucienā ar kuģīti. Tā izbraukšana būs no Likteņdārza laivu piestātnes. Tālāk tas dosies uz Kokneses pilsdrupām ar kapteiņa stāstījumu brauciena laikā. Izkāpšana Kokneses pilsdrupās un to bezmaksas apskate. Laiks uz vietas ~20 min. Tālāk došanās ar kuģīti pa Pērses upi un atpakaļ uz Likteņdārzu. Ekskursijas ilgums – aptuveni viena stunda. Tā kā vietu skaits uz kuģīša ir ierobežots, aicinām iepriekš pieteikties dalībai, izmantojot Mangaļi Facebook lapu.

Krastošana ar Māri Olti

Savukārt nākamo sestdien, 23. septembrī, būs ekspedīcija ar Māri Olti gar Ogres upi, kas ir pēdējā no «Mangaļi dižvietas» ekspedīcijām šogad. Šī būs vienreizēja iespēja uzzināt daudz noderīga par «krastošanu», šeit mītošajiem augiem, dzīvniekiem, gūstot nenovērtējamu pieredzi, dodoties pārgājienos pie dabas un ūdeņiem. Ekskursijas ilgums – 3 stundas (aptuveni 12 km).

Aicinām rūpīgi sekot informācijai par ekspedīcijām Facebook/Mangaļi lapā pasākumu sadaļā unwww.mangalidizvietas.lv. Visas ekspedīcijas ir bezmaksas.

Foto: Publicitātes foto

Jau vairāk nekā 80 ūdens dižvietu stāsti Latvijas apceļošanai

Šīs krastošanas un vēl daudzas citas ūdens dižvietas ir atrodamas unikālā «Mangaļi ūdens dižvietas» kartēwww.mangalidizvietas.lv, kurā pēc dabīgā minerālūdens «Mangaļi» iniciatīvasiedzīvotāji un pašvaldības iesistījušās diženāko Latvijas ūdens vietu apkopošanā, kas vienlaikus būs veltījums Latvijas valsts simtgadei. Šīs ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem. Tās ir vietas, kas vislabāk raksturo Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmo iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni.

Karte vienlaikus ir labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai. Šobrīd tajā ir apkopoti vairāk nekā 80 galamērķi ūdens dižvietu iepazīšanai. Ar šo karti var ērti saplānot brīvdienas ģimenei, atbilstoši vēlmēm un noskaņojumam.

«Mangaļi» uz šo projektu iedvesmoja Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieku veiktais atklājums, ka dabīgā minerālūdens «Mangaļi»213 m dziļumā iegūtais ūdens ir filtrējies caur zemes iežiem 36 000 gadus, kas ir raksturīgi tikai mūsu reģionam.Jāmin, ka no šī urbuma iegūtais minerālūdens «Mangaļi» ir viens no visiecienītākajiem dabīgajiem minerālūdeņiem Latvijā. Pateicoties tā ilgajai filtrācijai caur iežiem, ir vienlaikus arī vērtīgiem minerālsāļiem – magniju, kalciju un citiem – bagāts un saglabā augstu tīrības pakāpi, kopumā liecinot par ūdens augsto vērtību.

Foto: Publicitātes foto
KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Uz augšu