Aptuveni pirms 20 gadiem Jums bija trauma pēdas locītavas rajonā... Vai tā kaut kā ir ietekmējusi pēdu veselību?

Jā, ārkārtīgi sen bija potītes kapsulas plīsums, bet nedomāju, ka tas ir atstājis sekas. Kopš tā laika ikdienā nākas sadzīvot ar diskomfortu - stihiski ik pa laikam sāp kreisā pēda. Citreiz nedaudz, citreiz stipri, citreiz ir tā, ka gandrīz vai paiet nevar. Reizēm nesāp pusgadu, reizēm sāp katru otro dienu. Un nevar atrast nekādu stāvokli, kā šo tirpšanu, kas mijas kopā ar asām sāpēm, mazināt. Tā kā ikdienā daudz skrienu, pieņēmu izaicinājumu piedalīties pusmaratonā, bet līdz ar to aktualizējās arī pēdas problēma. Nemieru deva tas, ka kāja sāp pilnīgi neprognozējami, pie visdažādākiem apstākļiem un bez loģiskas sakarības. Pēc 20 gadiem tomēr nolēmu izpētīt pēdu un saprast, kas tur īsti notiek. Negribās nonākt situācijā, ka maratonā tālāk par starta līniju netieku.

Un visus šos gadus sadzīvojāt ar sāpēm…

Pirmo sāpi pēdā izjutu pirms 20 gadiem, kad dejoju pie Laimas Vaikules. Bet nedomāju, ka trauma nes līdzi izmaiņas pēdā, un sāpes novēlu uz pārslodzi. Tieši ar pēdu problēmu pie ārsta neesmu gājis, bet vienreiz tā tika izmasēta. Atzīmējot manu 50 gadu jubileja, ar «Dzirnu» dejotājiem braucām 50 koncertos pa Latviju. Pirms uznāciena uz skatuves man ļoti stipri sāka sāpēt pēda, taču sapratu, ka nav izeja - jādejo. Tad viena no mūsu dejotājām to kārtīgi «izmīcīja» un sāpes tiešām pārgāja. Tā bija vienīgā reize, kad uz pēdu tika vērstas kaut kādas darbības.

Vai iepriekš zinājāt, ka ir arī ārsts tieši pēdām?

Zināju, bet pie šāda ārsta nebiju bijis, arī nekādus izmeklējumus līdz šim netiku veicis. Bet tagad vēl zinu, ka pēdu ārsts ir smalks mehāniķis – īsts «pulksteņmeistars». Es biju pārsteigts, ka šie izmeklējumi ir tik elektronizēti un datorizēti, tik smalki tas notiek. Šobrīd jebkuru cilvēka ķermeņa daļu var kārtīgi izpētīt. Tas priekš manis bija jaudīgs, iespaidīgs izmeklējums. Kaut arī tas viss notika datorā, es tīri cilvēcīgi sapratu, kur tā problēma pēdā ir. Ārste attēlu izprintēja un parādīja manas pēdas atspēriena slodzes punktus, slodzes punktu secību kādā veidā viņi veidojas, kā šī pēda pieguļas pie zemes, kā atraujas un kāda ir viena kāja, kura nav traumēta un, kāda ir otra. Tā tiešām nebija Ķīnas ābece, alfabēts.

Kādas atziņas guvāt pēc izmeklējuma?

Es zināju, ka mēs katrs cilvēks neesam simetriski, katra acs ir savā lielumā un viena acs rāda vairāk siltākus toņus, otra - vēsākus. Taču man pat prātā neienāca, ka nesimetriskas varētu būt pēdas un, ka tām vajadzīgas koriģējošas zolītes, kas tagad «masē’ manas pēdas. Ceru, ka vēl nav par vēlu kaut ko koriģēt... Pēc 10 gadiem droši vien man pateiktu: «Onkulīt, nu gan tas ir stingri pa vēlu!»

Ko Jūs novēlētu tiem, kuri ārsta vizīti vienmēr atliek uz vēlāku laiku?

Novēlu katram cilvēkam būt nedaudz egoistiskam savas veselības vārdā! Tas laiks, ko mēs veltām sev, noteikti atnāks atpakaļ ar uzviju, un to varēsim veltīt savai ģimenei, saviem mīļajiem un savam darbam. Noteikts laiks cilvēkam ir jāatvēlē tikai un vienīgi sev un savai veselībai – vai nu skrienot, vai peldot, vai laimīgi airējot laivā. Ja katru dienu fiziski izkustēsimies, tad arī no daudzām kaitēm un vainām izmuksim. Šādā veidā arī es savu pašsajūtu esmu stingri uzlabojis.

Galvenais dzīves mutulī neaizmirst sevi un savu veselību, jo mēs saviem mīļajiem tuviniekiem un darbam esam vajadzīgi veseli. Parasti lielākā bēda ir tā, ka mēs nokavējam, visu sākam darīt par vēlu.

Papildus informācija pieejama šeit: www.vc4.lv