- Kur jums izdodas gūt iedvesmu šajā, gada tumšākajā laikā?

Man ļoti lielu iedvesmu dod tas, ka tūlīt būs Adventa laiks. Es ļoti gribu katrā Adventē uzaicināt ciemos draugus uz vēlām pusdienām vai agrām vakariņām, jo tā ir iedvesma – sarunas, būšana pie kopīga galda. Tas nenozīmē, ka tev vienam pašam viss ir vienmēr jāsagatavo, visi to var darīt kopā.

Jau kopš bērnības Ziemassvētki ir mans mīļākais laiks gadā, man šķiet, ka cilvēki tad kļūst jaukāki, gaišāki, un tajās smaržās un garšās ir kaut kas maģisks. Es jau novembra vidū sāku klausīties Ziemassvētku dziesmas, jo tās mani iedvesmo un dara priecīgāku. Man liekas, ka arī apkārtējā vide šajā laikā kļūst pilnīgi citāda. Ļoti labs un skaists iedvesmas avots mūsdienās ir arī Pinterests, tur var smelties ļoti daudz ideju. Tās nav obligāti jānokopē, citreiz pietiek apskatīt fotogrāfijas, lai uzburtu savu ainu.

- Kāda ir jūsu recepte, lai Ziemassvētku gaidīšanas prieku neaizēnotu rūpes un lielais skrējiens, cenšoties paspēt tiem pienācīgi sagatavoties?

Tas, ko es cenšos ievērot – viss ir savlaicīgi jāplāno. Sākot no Ziemassvētku vecīša dāvanām un beidzot ar maltīti. Es arī ļoti labi redzu, ka ir cilvēki, kuri visu atstāj uz pēdējo brīdi, un stress rodas tieši šī iemesla dēļ. Es, piemēram, jau tagad zinu, ko mēs gatavosim Ziemassvētkos, tāpat plānoju arī daudz ko citu, jo tad pašu svētku brīdi var izbaudīt daudz vairāk. Ja, piemēram, tas viss ir jāsagādā un jāizdara nedēļas laikā, es pat nezinu, kā tas ir iespējams. Es tomēr iesaku domāt uz priekšu. Tad arī būs vairāk laika, ko pavadīt kopā ar mīļajiem un domāt gaišās domas.

- Kāda ir jūsu recepte – kā nebaidīties par to, kas esi?

Manuprāt, mūsdienās cilvēki ļoti daudz izliekas – par to, kas viņi nav, par ko gribētu kļūt, bet, iespējams, vēl nav ieguldījuši tik daudz darba, lai to sasniegtu. Mūsu laikmets ir tāds, ka cilvēkiem gribas ko neglaimojošu viens otram izdarīt vai pateikt aiz muguras. Crocs jaunais sauklis «Come as you are» (Esi tāds, kāds esi) iedrošina atmest ārišķību un izlikšanos, vairāk paskatīties uz sevi un izvērtēt cilvēkus sev apkārt. Ir svarīgi saprast, vai draugi tev apkārt patiesi ir īsti draugi. Es esmu izgājusi cauri tādam posmam, kad biju starp cilvēkiem, kuri daudz ir izlikušies, un arī es pati izlikos, baidoties no tā, ka no manis novērsīsies, nebūs draugu, partneru. Jo patiesība jau nevienam īsti nepatīk. Cilvēkiem nepatīk, ka esi atklāts, un tāds, kāds esi. Varbūt arī citreiz tev pašam ir bail no sevis. Es esmu sapratusi, ka vēlos būt tāda, kāda esmu, un arī varu atļauties tāda būt. Šobrīd man apkārt ir burvīgi draugi un cilvēki, ar kuriem man vairs nav jāizliekas. Tā ir ļoti forša sajūta, kad novērtē otru tieši tādu, kāds viņš ir, un arī pats esi novērtēts ar visām savām dīvainībām. Tad apzinies, ka nevēlies atgriezties pie tās izlikšanās. Daudziem ir bail to darīt. Man arī ļoti ilgi bija bail.

- Kas palīdz pārvarēt šīs bailes?

Laikam īstie cilvēki, kas ir tev apkārt. Tad, kad satiec cilvēkus, kuri iedrošina būt tev pašam. Neviens jau nesaka – esi pats, vienkārši satiekoties, jūs katrs esat, kāds esat, un tad saproti, ka nevēlies atgriezties komunikācijā ar cilvēkiem, kuri izliekas.

Iedrošinājums droši vien rodas arī tad, kad gūsti piepildījumu dzīvē no tā, ko dari, un tev vairs nav vajadzība izlikties. Jo tev ir labi ar to, ko dari, un nav visiem jāpierāda, ka patiesībā esi. Tas nāk soli pa solim.

- Kādas ir praktiskās lietas ikdienā, kas jums ļauj justies tādai, kāda esat?

Tā kā man ļoti bieži salst pēdas, mana lielākā problēma galvenokārt ir ziemas apavi. Citreiz ir tā, ka tajos «skaistajos» apavos, piemēram, no zamša, ar kuriem eju uz restorānu, man ir jāvelk vismaz divi pāri zeķu, lai kājas nesaltu. Šobrīd esmu sapratusi, ka ir svarīgi, lai būtu forši, ērti un silti zābaki, kuros kājas nekļūst slapjas un ar kuriem var ātri kaut kur izskriet, aizbraukt pakaļ bērnam vai citur.

Tas pats attiecas arī uz bērniem – es esmu tā, kas visu laiku satraucas, vai viņu pēdām nebūs par aukstu. Man ir ļoti svarīgi, lai, meitām aizejot uz skolu, ir ērti apavi, kuros viņas var brīvi skriet, lekt un kuros kājiņas būs siltas un sausas. Tad es zinu, ka viss būs forši.

- Kāds ir jūsu pēdējais atklājums garšu pasaulē?

Visu laiku rodas kādi atklājumi – gan ceļojumos, gan ikdienas darbā. Šogad atklāju, cik vienreizēji garšīgi Itālijā ir tomāti. It kā vienkārša lieta, tomēr Itālijas saule un augsne kopā ar visu pārējo, kas itāļiem ir, veido fantastisku tomātu garšu. Savukārt no garšvielām gribu izcelt tonkas pupiņu, ko es bieži lieku savās receptēs un cilvēki prasa, kas tas tāds ir. Tonkas pupiņas, kuras var nopirkt arī Latvijā, ir mazas pupiņas, kas veidotas no vaniļas, ķiršiem un mandelēm, un to aromāts desertiem piešķir īpašu garšu.

Lai kādas būtu modes tendences, manuprāt, it īpaši Ziemassvētku laikā nekas nav foršāks par tradicionālajām lietām un garšām – sautētiem kāpostiem, pīrāgiem, piparkūkām, cepumiem. Tas šarms šajā sezonā slēpjas tieši tradicionālajās garšās un aromātos.