Pulicera prēmiju literatūrā šogad ieguvis rakstnieka Ādama Džonsona romāns «The Orphan Master's Son», kura darbība norisinās Ziemeļkorejā.
Pulicera prēmiju literatūrā ieguvis romāns par Ziemeļkoreju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gatavojot grāmatu, Džonsons kādu laiku dzīvoja totalitārajā valstī. «Es gribēju aprakstīt, kā ir būt parastam cilvēkam Ziemeļkorejā,» viņš teica. «Pilsoņiem ar likumu aizliegts kontaktēties ar ārzemniekiem, tāpēc vienīgais veids, kā iepazīt šos cilvēkus, bija iztēle.»
Pulicera prēmijas žūrija viņa darbu novērtēja kā «izsmalcināti savērptu romānu, kas ienes lasītāju totalitārās Ziemeļkorejas dzīlēs un cilvēka sirds visintīmākajās vietās».
Uz Pulicera prēmiju literatūrā šogad pretendēja arī amerikāņu rakstnieka Neitana Englandera romāns «What We Talk About When We Talk About Anne Frank» un Evinas Aivijas grāmata «The Snow Child».
Prēmiju dzejas kategorijā saņēma Šērona Oldsa par dzejoļu krājumu «Stag's Leap».
Prēmiju par labāko dokumentālo darbu saņēma žurnālista Gilberta Kinga grāmata «Devil in the Grove: Thurgood Marshall, the Groveland Boys and the Dawn of a New America», kas stāsta par rasismu Floridā 1949.gadā.
Tikmēr laikraksts «The New York Times» ieguva četras godalgas. Vienu no tām saņēma raksts, kurā izmeklēta Ķīnas premjerministra ģimenes slepenā bagātība, kas otrdien sadusmoja komunistisko valsti.
Bet 10 000 ASV dolāru (5400 latu) vērto Pulicera prēmiju mūzikā izpelnījās 30 gadus vecā vijolniece un vokāliste Kerolaina Šova.
Prestižo godalgu dramaturģijā saņēma pakistāniešu izcelsmes amerikāņu dramaturgs, rakstnieks un aktieris Ajads Aktars par lugu «Disgraced».
Vēstures kategorijā uzvarēja Kornela universitātes profesora Fredrika Logevala darbs par ASV lomu Vjetnamas karā «Embers of War: The Fall of an Empire and the Making of America’s Vietnam».