Uzņēmuma iekšējā komunikācija nav formāla lieta

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.freeimages.co.uk

Neatņemama darbības sastāvdaļa jebkurā uzņēmumā un organizācijā ir iekšējā komunikācija. Atšķirība var būt vien tajā, cik lielā mērā un cik efektīvi šī komunikācija tiek vadīta un pārraudzīta.

Iekšējā komunikācija ir jebkura veida informācija, kas izplatās uzņēmuma iekšienē apzinātā vai neapzinātā formā. Pamatā izšķir formālo un neformālo komunikāciju.

Formālā komunikācija ir visa informācija, kas no darbiniekiem nonāk pie vadības, vai otrādi, vai ceļo starp atsevišķām uzņēmuma struktūrvienībām gan horizontālā, gan vertikālā virzienā. Pie formālās komunikācijas var pieskaitīt dažādus informatīvus ziņojumus, rīkojumus, sanāksmes, iekšējās avīzes, internetu, kā arī sarunas ar vadītāju viens pret vienu. Savukārt neformālā komunikācija ir kopīgi ārpusdarba pasākumi, neformālās sarunas un baumas. Arī šo komunikācijas daļu iespējams vadīt.

Diemžēl nereti iekšējā komunikācija uzņēmumos tiek uzskatīta par formālu lietu un tai nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Slikti, ja iekšējā komunikācijā neiesaistās uzņēmuma augstākā vadība. Bieži vadītāji uzskata, ka pietiek noturēt runu uzņēmuma kopsapulcē vai publicēt rakstu iekšējā avīzē.

Tiek piemirsts galvenais komunikācijas princips: komunikācija nevar būt vienpusēja, jābūt atgriezeniskajai saitei. Vienmēr jāpārliecinās par to, vai otra puse ir sapratusi un pieņēmusi informāciju tā, kā informācijas sniedzējs to vēlējies, citādi cerēto efektu panākt neizdosies.

Vēl viena izplatīta vājā vieta iekšējā komunikācijā ir plānošanas un konsekvences trūkums. Svarīgi ir «pieradināt» darbiniekus pie zināmas sistēmas informācijas apritē, tāpat arī neaizmirst «sekot līdzi» notikumiem, piemēram, risinot kādu problēmu. Pat ja darbinieks nav tieši iesaistīts konkrētajā problēmā, saņemot informāciju un pārrunājot to, nostiprinās piederības izjūta uzņēmumam. Protams, tas nenozīmē, ka pilnīgi visas problēmas tiek apspriestas ar visiem darbiniekiem. Jāprot izvēlēties, kam un ko teikt.

Svarīgs informācijas nodošanas kanāls ir neformālās sarunas. To var izmantot pirms kādu jauninājumu vai pārmaiņu ieviešanas, vispirms tiem par labu nosliecot neformālos līderus. Vadībai nevajadzētu pieļaut, ka parādās runas par negatīviem procesiem. Šis brīdis jāapsteidz, nākot klajā ar savu pozīciju konkrētajā jautājumā.

Kas notiek, ja iekšējā komunikācija nav sakārtota un prasmīgi vadīta? Tukša vieta nekad nepaliek, un tad, kad informācijas aprite ir nepilnīga, robus aizpilda kaut kas cits — baumas, manipulatoru vai intrigantu izplatītas ziņas. Savukārt sakārtota iekšējā komunikācija ir motivējošs faktors, tā stiprina lojalitāti un piederību un veicina pozitīvu attieksmi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu