VID šogad plāno no darba atbrīvot vairāk nekā 1000 strādājošo

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No darba Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šā gada beigām paredzēts atbrīvot ap 1000 strādājošo gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, aģentūrai LETA sacīja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga.

Sākotnēji no darba šā gada laikā bija iecerēts atbrīvot ap 700 strādājošo, lai tādejādi budžetā panāktu 9,8 miljonu latu ietaupījumu. 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, finansējums VID tika samazināts par 32,2 miljoniem latu, tostarp darbinieku atalgojumam paredzētie līdzekļi samazināti tieši par 9,8 miljoniem latu.

Grīnberga apliecināja, ka VID šā gada sākumā nodarbināto skaits pārsniedza 5000. Gada sākumā VID no darba atbrīvoja 46 strādājošos, bet paredzēts, ka tā dēvētajā «pirmajā posmā» no darba atbrīvoto skaits būs ap 200 cilvēku. Veicot funkciju optimizāciju gada laikā pakāpeniski plānots atbrīvot vēl ap 700 strādājošajiem.

VID pārstāve uzsvēra, ka klientu jeb nodokļu maksātāju apkalpošanu VID darbinieku atbrīvošana neietekmēs.

Sākotnēji paredzēts no darba atbrīvot tā dēvēto atbalsta bloku darbiniekus, bet vēlāk, pārskatot iestādes funkcijas, tiks lemts par konkrētu struktūrvienību apvienošanu un tad darbu varētu nākties atstāt arī augstākos amatos esošajiem darbiniekiem.

LETA jau ziņoja, ka, marta sākumā pabeidzot VID funkciju optimizēšanas un struktūrvienību reorganizācijas pirmo posmu, VID iecerējis, ka tiks, nodrošināta efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana, optimizēti, tostarp arī samazinot štata vietu skaitu, VID resursi, un nodrošināta efektīvāka iekšējo procesu vadība.

VID pārstāve norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai izmaiņas neskartu nodokļu maksātāju ērtības un pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izpildes operativitāti.

Līdz ar to VID plāno arī arvien uzlabot nodokļu maksātājiem sniegto pakalpojumu pieejamību, piemēram, pakāpeniski pāriet uz iespēju klientam vērsties jebkurā VID nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.

VID budžetā faktiski pieejamie finanšu resursi šogad ir par 31% mazāki salīdzinājumā ar 2008.gada budžetā pieejamo finansējumu.

Samazinājums ir būtisks, un tas nepārprotami liek ikvienai VID struktūrvienībai un teritoriālajai iestādei rūpīgi izvērtēt savus rīcības plānus un budžeta izlietojumu.

Samazinātais iestādes budžets nozīmē arī krasi samazinātas VID administratīvās izmaksas, tostarp ievērojami samazināti līdzekļi, kas saistīti ar ārvalstu komandējumiem, darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas celšanu, visu veidu kancelejas izdevumiem, jebkādu veidu materiāltehnisko līdzekļu iegādi.

Darbinieku atalgojuma fondā paredzētais finansējums samazināts par 19%, tādēļ VID šā gada budžetā nav paredzēts finansējums prēmiju un naudas balvu, atvaļinājuma pabalstu, piemaksu par virsstundu darbu, piemaksu par papildu darbu ierēdņa vai darbinieka atvaļinājuma, komandējuma, pārejošas darba nespējas laikā izmaksai.

Pat īstenojot visas prasības, kas izriet no valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atalgojuma fonda izlietojumu un ņemot vērā to, ka VID jau 2008.gadā likvidēja 296 štata vietas, ir skaidrs, ka šim gadam piešķirtais finansējums atalgojuma fondā ir nepietiekams, ja neīsteno funkciju un resursu optimizēšanu vai atalgojuma samazināšanu VID darbiniekiem, norādīja Grīnberga.

Viņa arī uzsvēra, ka vidējais viena VID darbinieka atalgojums pērn bija 543 lati pirms nodokļu nomaksas un tas ir viens no zemākajiem atalgojumiem valsts pārvaldē. Tādēļ VID vadība pašlaik dara visu iespējamo, lai saglabātu VID darbinieku ikmēneša atalgojumu līdzšinējā apmērā, taču to nav iespējams izdarīt, nesamazinot darbinieku skaitu.

Līdz ar to VID uzsācis funkciju optimizēšanu un arī struktūrvienību reorganizāciju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu