Pircējiem būs lielākas iespējas uzzināt par nekvalitatīvām precēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turpmāk Baltijas tirgus uzraudzības un patērētāju aizsardzības iestādes sadarbosies vēl ciešāk gan informācijas apmaiņā par preču kvalitāti, gan praktiski veicot preču ekspertīzi un aizstāvot mūsu valstu pozīcijas Eiropas Komisijā.
Sagaidāms, ka patērētāju drošību veicinās «Baltijas valstu sadarbības līgums tirgus uzraudzības un patērētāju aizsardzības jomā», ko ceturtdien starptautiskajā konferencē «Apvienosim spēkus drošam tirgum» no Latvijas puses parakstīja Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa. «Mūsu resursi ir ļoti ierobežoti un finanses nepietiekamas. Baltijas valstīs ir līdzīgs preču klāsts, un iespējamais risks tagad nebūs jāizvērtē vairākas reizes,» pārliecināta B. Vītoliņa. Speciālisti citu ES dalībvalstu tirgus uzraudzības institūcijām atgādināja, ka uz Latviju gulstas lielāka atbildība, jo tās ārējā valsts robeža saskaras ar trešajām valstīm, no kurām var būt daudz lielāki mēģinājumi izmantot ES tirgu nekvalitatīvu preču realizācijai.
Latvija sākusi sadarbību starptautiskā tirgus aizsardzībā pirms vairākiem gadiem, tomēr vēl daudz jādara, lai likumi darbotos pilnīgi, sacīja B. Vītoliņa. Viņasprāt, tas nebūs iespējams bez lielākiem resursiem.
No finanšu trūkuma tirgus uzraudzībā un patērētāju tiesību aizsardzības jomā cieš ne tikai jaunās ES dalībvalstis, bet arī vecās. Tieši tādēļ ir svarīgi tirgus uzraudzītājiem sadarboties iespējami vairāk. Piemēram, ja viena valsts ir atradusi līdzekļus konkrētas preces vai preču grupas testiem, tad ar šo informāciju vēlams dalīties ar iespējami vairāk kolēģiem pārējās ES dalībvalstīs.
Preču testi izmaksā dārgi, tādēļ katra šāda sniegtā informācija ir liels atbalsts institūciju darbā. Lietuvas Tehniskā inspektorāta direktors Ramūns Lebedis norādīja, ka elektropreces tests pie kaimiņiem izmaksā aptuveni 500 eiras, bet datora pat 1500 eiras. Igaunija jau tagad praktizē atsevišķām precēm testus veikt Somijā, Zviedrijā. B. Vītoliņa sacīja, ka Baltijas valstīs izmaksas laboratorijās ir līdzīgas, bet daudzās ES valstīs tās ir daudz augstākas.
Galvenais testos ir noteikt preču drošumu, lai gan ikdienā vairāk speciālisti strādā ar dokumentu pārbaudi un preču vizuālā izskata novērtējumu. Piemēram, Lietuvā laboratorijās var pārbaudīt rotaļlietas, būvniecības, tekstila preces, kosmētiku, mēbeles. Latvijā galvenokārt pārbauda rotaļlietas un elektropreces. Pērn veikti 113 testi. Baltijas valstīs lielākās rūpes sagādā no Ķīnas ievestas rotaļlietas. Aizvien palielinās patērētāju sūdzību skaits, un tajās visbiežāk minētās preces ir sliktas kvalitātes kurpes.
Ja ražotājs ir pieļāvis kļūdas kādas preces kvalitātē un tās jāizņem no tirgus, importētāja pienākums būtu informēt valsts tirgus uzraudzības institūcijas. B. Vītoliņa nezinot nevienu gadījumu, ka uzņēmēji būtu rīkojušies tik godprātīgi. Būtībā preču importētājs ir atbildīgs par preču drošumu, un tirgus uzraudzības institūcijas ES tikai uzrauga šo procesu. Tomēr aizvien ir daudz negodīgu darboņu, kuri cenšas izmantot likumu nepilnības vai vienkārši piegādāt sliktas kvalitātes preces. Speciālistu skatījumā sodam par vienādu nodarījumu ES teritorijā jābūt vienādam, nevis tā, ka, pārdodot sliktas kvalitātes kurpes vienā valstī, ir liels sods, bet citā niecīgs.
Tagad Latvijai ir iespējams arī iesaistīties tirgus aizsardzības projektos, izmantojot ES līdzekļus, piemēram, kā to nesen darījusi Dānija. Tās speciālisti pētījuši, vai Dānijā tirgotās bērnu gultiņas atbilst ES preču drošuma standartiem. Projektā iesaistīti arī kolēģi no citām dalībvalstīm. Izrādījies, ka puse no bērnu gultiņām tomēr nav bijušas tik labas, kā nepieciešams, un par trūkumiem informēts kāds ražotājs Polijā. Galvenais ir sekot, kā situācija tirgū mainās. Savukārt pārējās dalībvalstis saņēma informāciju, kā atšķirt bērnu gultiņas, kuras neatbilst ES noteiktajiem drošības standartiem. Parasti informācijai pievieno fotogrāfijas, jo ir samērā viegli precei pēc atklātajām nepilnībām mainīt marķējumu, viltot sertifikācijas uzlīmes, nosaukumu u. tml.
Uzziņai
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Latvijā līdz 1. maijam izskatīti 334 iesniegumi un sūdzības (2004. gadā pavisam 943).
- 150 no prasībām atrisinātas par labu iesniedzējam.
- 54 sūdzības bijušas nepamatotas, 39 nosūtītas citām institūcijām.
- Nevienas prasības pieteikums nav tiesā.
- Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālisti līdz 1. maijam tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos veikuši 1325 pārbaudes.