Jautājums: 2003.
Kādi ir dāvinājuma ierobežojumi?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
gadā noslēdzu aizdevuma līgumu, ar kuru aizdevu 4000 latu. Parādnieks parādu nav atdevis, lai gan tas bija jāizdara līdz 2004. gada oktobrim. Kad sāku interesēties par iespējām piedzīt parādu tiesas ceļā, atklājās, ka parādnieks sev piederošo nekustamo īpašumu uzdāvinājis. Kādas ir manas iespējas piedzīt parādu?
Atbilde: Saskaņā ar Civillikuma 1927. pantu manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.
Šogad Augstākās tiesas senātā tika izskatīta civillieta (SKC-22), kurā līdzīgā situācijā kreditors apstrīdēja dāvinājuma līgumu. Lai arī ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu kreditora prasība tika noraidīta, senāts šo spriedumu atcēla, atzīstot, ka Civillikuma 1927. panta izpratnē kreditoram ir tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas, neapstrīdot dāvinājuma līgumu. Tas nozīmē, ka kreditors var vērst savus prasījumus pret apdāvināto, prasot parāda piedziņu tikai no dāvinātā īpašuma. Senāts savā spriedumā atsaucas arī uz Civillikuma 1. pantu, atbilstoši kuram tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Neskatoties uz to, ka prasītājs konkrētajā gadījumā neprecīzi formulēja prasību, senāts atzina, ka juridiskās nianses ir jānovirza otrajā plānā