No Latvijas darbā ES institūcijās jau pieņemti 83 darbinieki Vispieprasītākie speciālisti darbam ES institūcijās esot tulki, auditori, juristi un ekonomisti, kā arī sekretāri jeb darbinieki, kas pilda sekretāra pienākumus. Lai arī konkurss uz šīm vakancēm esot vislielākais, ar kandidātu atlasi, cita starpā arī no Baltijas valstīm, ir un joprojām esot grūtības. Latvijai 275 vakances Uz ierēdņu amatiem ES institūcijās līdz 2010. gadam varot pretendēt 155 Latvijas pilsoņi, no kuriem divi — uz augstākā līmeņa vadītāju amatiem, bet deviņi var kļūt par vidēja ranga vadītājiem, turklāt Latvijas pilsoņiem rezervētas arī 100–120 tulku un tulkotāju vietas. Kā informē EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa, kopumā Eiropas personāla atlases birojs (EPSO, europa.eu.int/epso) atklātajos konkursos t. s. septiņu gadu pārejas periodā no 2004. līdz 2010. gadam kopumā desmit jaunajās ES dalībvalstīs plāno atrast 3441 darbinieku. 2004.–2005. gadā tika plānots pieņemt darbā 1529 personas, no tām 814 — 2004. gadā, bet 715 šogad. 2005. gada aprīļa sākumā EK bija pieņēmusi darbā 1081 ierēdni un pagaidu darbiniekus no jaunajām ES dalībvalstīm. Patlaban no Latvijas darbā ES institūcijās ir pieņemti 83 darbinieki, to skaitā 43 A (augstākā ) līmeņa administratori, astoņi B (vidējā) līmeņa darbinieki izpildamatos un 11 C (zemākā) līmeņa darbinieki sekretāra darbā. Trūkst speciālistu Kā informē EK pārstāvniecība Latvijā, EK pārstāvniecību vadītāju pieņemšana darbā rit kā plānots (viena persona katrā valstī), un viņus paredzēts iecelt amatos šā gada jūlijā. Toties nodaļu vadītāju jeb vidējā līmeņa vadošā personāla vakances vēl neesot aizpildītas, un vēl neesot zināmi arī visu konkursu rezultāti. EK atzīts, ka galvenās problēmas personāla atlasē ir šādas: trūkst speciālistu, darbā pieņemšanas process, īpaši augsta ranga amatos, ir lēns, pārāk maz no tiem, kas pieteikušies konkursā uz konkrēto vakanci, arī iztur konkursu. Kā informēja I. Stepiņa, EPSO rīko trīspakāpju konkursus (rakstiskais tests, rakstiska eseja un mutisks tests komisijas priekšā), taču uzvara konkursā pati par sevi negarantē darbu ES institūcijās. Konkursu uzvarētāji tiek iekļauti tā sauktajos rezerves sarakstos, kas domāti darba devēju vajadzībām. Līdz šim no Latvijas uz ES institūcijas administratora asistenta amatu pretendējuši 278, konkursu izturējuši 29 speciālisti, uz sekretāra vietu pretendējuši 72 un konkursu izturējuši 30, savukārt uz dažādu līmeņu tulkiem un tulkotāju amatiem pieteikušies 128, bet konkursu izturējuši tikai 64 kandidāti. Kļūdas un stereotipi «Tipiskākā kļūda, pretendējot darbā uz amatu ES institūcijā, ir kandidāta neatbilstība konkursa pamatprasībām, kā arī nepietiekama sagatavotība testiem. Potenciālajiem pretendentiem galvu jauc arī mīts par to, ka nepieciešami privileģēti sakari ar augstākstāvošiem cilvēkiem, lai varētu izmantot iespēju strādāt attiecīgajā institūcijā. Konkursos var piedalīties ikviens, turklāt konkursa atlases pirmās divas kārtas norit anonīmi, un kandidāta vārdu pirms mutiskā eksāmena komisija uzzina pēdējā brīdī. Tiesa, konkursa atlases procedūras ir ilgas un sarežģītas, taču tagad tās ir īsākas,» skaidro I. Stepiņa. Viņasprāt, ES institūcijās ieņemamo amatu plusi ir interesants darbs, starptautiska darba vide, laba alga un sociālās garantijas, prestižs darbs, mīnusi — birokrātija un salīdzinājumā ar Latviju lēnas karjeras izaugsmes iespējas. ES amatpersonu algu struktūra (eiro/mēnesī) Pakāpes