38 gadus vecais rēzeknietis Sergejs, kas pērnā gada nogalē Lielbritānijā cieta bandītiskā uzbrukumā un tagad ir izteicis vēlmi šajā valstī palikt uz dzīvi, ir viens no daudziem, kas, devušies peļņā uz ārzemēm, trūcīgajā Latvijā vairs nevēlas atgriezties.
Projām turpina doties arī padomju laikā ieceļojušie.
Latvijas iedzīvotājam, lai pamestu mūsu valsti un pārceltos uz pastāvīgu dzīvi citur, šeit formalitātes nav jākārto, un viss ir atkarīgs no izvēlētās valsts likumiem, Neatkarīgajai skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles departamenta direktors Jānis Rudzāts. «Vienīgā mūsu prasība ir šajā valstī Latvijas vēstniecībā deklarēt savu dzīvesvietu, lai mēs šo personu vajadzības gadījumā varētu atrast. Tomēr ne visi izceļotāji to dara, tādēļ statistikā parādās, ka pērn, piemēram, uz Īriju pārcēlušies tikai divi cilvēki.»
Kā liecina statistika, lielākā daļa izceļotāju bijuši ārvalstnieki. Pērn visvairāk Latvijas iedzīvotāju pārcēlušies uz Krieviju, no Rietumeiropas valstīm pieprasītākā ir Vācija.
J. Rudzāts norādīja, ka šie ārvalstnieki ir tie paši bijušie Latvijas nepilsoņi, kuri pirms izceļošanas uz Krieviju pieņēmuši šīs valsts pilsonību, un Latvijā uz īsu brīdi kļuvuši par ārvalstniekiem.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, patlaban Eiropā visvairāk strādnieku no Latvijas ir Īrijā — aptuveni 12 tūkstoši. Tai seko Lielbritānija ar aptuveni 6000 un Zviedrija ar 1500 Latvijas strādniekiem. Šajās trijās valstīs kopš pērnā gada 1. maija jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi var strādāt bez darba atļaujām.
Lai gan Īrija ilgi bija visiecienītākā darba meklējumu valsts, pēdējos mēnešos populārāka kļūst Lielbritānija, Neatkarīgajai stāstīja NVA Starptautisko attiecību departamenta direktore Guntra Zariņa.
Savukārt Zviedrija darba meklētājiem nav pievilcīga nedraudzīgās nodokļu sistēmas dēļ. Kopš Latvijas iestāšanās ES pēc padoma NVA vērsušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, kuri vēlas atrast darbu citur Eiropā. «Darba meklētājus visvairāk interesē, kādu profesiju cilvēki viņu izvēlētajā valstī ir pieprasīti, cik lielas tur ir algas, kādas ir sociālās garantijas, cik dārga pārtika un vai viegli ir atrast dzīvesvietu. Mūsu mērķis ir panākt, lai darba meklētājs uz kādu ārvalsti dotos maksimāli informēts,» skaidroja G. Zariņa.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Solfordā smagi piekautais rēzeknietis Sergejs, kam nezināmi uzbrucēji iedūra galvā skrūvgriezi, sācis veseļoties un sniedzis pirmo interviju presei. Viņš devis mājienu, ka nevēlas atgriezties Latvijā, bet gatavojas palikt uz dzīvi Solfordā.