Piemērota darba nosacījumi?

Iepriekšējā atzīmēšanās reizē aģentūrā man no žurnāla izrakstīja divus darba sludinājumus, kaut arī vienā no tiem bija teikts, ka šim darbam meklē sievieti. Piezvanīju uz abām vietām, bet mana kandidatūra viņus neinteresēja. Iepriekš aģentūrā mani brīdināja, ka, atsakoties no diviem darba piedāvājumiem, es varu zaudēt bezdarbnieka statusu. Tāpēc vēlos zināt, vai šādi sludinājumi arī skaitās darba piedāvājums un vai patiešām to dēļ man var atņemt statusu?»

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskā departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Brencis apliecināja, ka saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. panta pirmās daļas piekto punktu atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes ir pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai. Likumā vēl sīkāk noteikts, ka šajā gadījumā par piemērotu uzskatāms tāds darbs, kas atbilst, pirmkārt, bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un līdzšinējai darbībai, kā arī valsts valodas prasmes pakāpei; otrkārt, veselības stāvoklim; treškārt, piedāvātās darba vietas sasniedzamībai, tas ir, vietai, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no viņa deklarētās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā stundu vienā virzienā. Savukārt daudziem bezdarbniekiem tik svarīgais kritērijs — atalgojums likumā nav iekļauts, un, pēc M. Brenča teiktā, tas arī nav uzskatāms par argumentu, lai atteikums no darba piedāvājuma tiktu uzskatīts par pamatotu.

Speciālistu skatījumā, ja cilvēks ir bez darba, viņam svarīgākais ir vispār iesaistīties darba tirgū, jomā, kas atbilst paša profesionālajai sagatavotībai un pieredzei, tādējādi sev paverot arī plašākas iespējas pilnveidoties un tiekties pēc labāka piedāvājuma. Turpretim, šīs iespējas izvērtējot vienīgi pēc atalgojuma mērauklas, nereti rodas situācijas, ka cilvēki ļoti ilgstoši nevar atrast sev piemērotu darbu, un, laikam ritot, samazinās viņu konkurētspēja darba tirgū, kā arī, neskaitot pabalstu, jāiztiek bez jebkādiem papildu ienākumiem.

Darbs jāmeklē arī pašam

Kaut arī atbilstoši likumam līdz ar citām funkcijām NVA uzskaita brīvās darba vietas un par tām informē bezdarbniekus, kā arī darba meklētājus, M. Brencis norāda, ka aģentūras klienti uz to vien nevar paļauties un cerēt. Proti, likumā ierakstīts, ka tiesības uz bezdarbnieka un darba meklētāja statusu vēl bez atbilstības citiem kritērijiem ir personām, kuras meklē darbu un ir gatavas nekavējoties stāties darba attiecībās. Turklāt bezdarbniekiem pat ir noteikts pienākums meklēt sev darbu patstāvīgi, tādēļ pirmām kārtām viņiem pašiem aktīvi jāinteresējas un jādara viss, lai atrastu sev piemērotu atalgotu nodarbošanos. Šajā grūtajā uzdevumā NVA ir tikai palīgs un atbalsts, un savas datu bāzes ietvaros arī viņus informē par brīvajām, konkrētajam bezdarbniekam piemērotajām vakancēm. Tādēļ, pieņemot šos darba piedāvājumus, ikvienam tie rūpīgi jāizvērtē, galvenokārt apsverot, vai tie atbilst profesionālajai sagatavotībai un spējām. Ja tā nav vai arī pastāv citi šķēršļi, kuru dēļ saskaņā ar iepriekš minēto šo piedāvājumu nevar uzskatīt par piemērotu, bezdarbniekam tas noteikti jāpārrunā ar savu aģentu un jāvienojas par citu iespēju. Citādi, pieņemot šo sludinājumu, par kuru tiek veikta atzīme bezdarbnieka reģistrācijas kartē, vēlāk var rasties sarežģījumi apliecināt, ka šis piedāvājums viņam nav bijis atbilstošs. Piemēram, ja, līdzīgi kā konkrētajā gadījumā, vīrietim iedod darba sludinājumu, kurā tiek meklēta darbiniece, no šāda piedāvājuma uzreiz ir jāatsakās, nevis jāeksperimentē, cerot, ka varbūt tomēr pieņems sievietes vietā. Turklāt tas pat ir Darba likuma pārkāpums, jo tajā, pirmkārt, ir aizliegta atšķirīga attieksme, balstoties uz darbinieka dzimumu, vecumu, ādas krāsu utt. Otrkārt, likumā pat konkrēti noteikts, ka darba sludinājums, tas ir, darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai sievietēm, ja vien piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Sludinājumos nav ļauts norādīt arī vecuma ierobežojumu, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt šādu darbu.

Vai ir nozīme, kurš kuram atsaka

Pēc likuma, bezdarbnieka statusu var zaudēt, ja viņš pats atkārtoti atsakās no piemērota darba piedāvājuma, bet tajā nav precīzi noteikts, kā jārīkojas, ja viņu nepieņem darba devējs. Tomēr, ņemot vērā, ka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredzēta tieši paša bezdarbnieka atteikšanās no piemērota darba, šāds darba devēja atteikums nebūtu uzskatāms par pamatu statusa atņemšanai. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likumam, kurā teikts, ka, pieņemot personai nelabvēlīgu lēmumu, iestādei jāvadās arī pēc lietderības apsvēruma principa, var uzskatīt, ka šādos gadījumos statusa zaudēšana tomēr nebūtu pamatota. Proti, šādā situācijā svarīgākais ir cilvēkam palīdzēt, nevis formāli izpildīt to, kas normatīvajos aktos nemaz nav paredzēts. Tiesa, bezdarbniekam kopā ar savu aģentu vajadzētu izvērtēt iespējamos iemeslus, kuru dēļ darbu vairākkārt atsaka.