Vai ir droši maksājumi internetā?

To darot, ir jānorāda dati par kredītkarti un tās lietotāju. Piemēram, iepērkoties «www.amazon.com», jāieraksta kredītkartes veids, numurs, derīguma termiņš, īpašnieka vārds un uzvārds, kā arī dzīvesvietas pasta indekss.

Ir dzirdēts par krāpniecības gadījumiem, norēķinoties par preci internetā elektroniski. Piemēram, pirms kāda laika «Panda Software Latvia» brīdināja, ka internetā ir atklātas vairākas mājas lapas, kas piedāvā lētās aviobiļetes, bet to patiesais nolūks ir nozagt lietotājiem kredītkartes rekvizītus. Šīs lapas gan likvidēja.

Kā droši norēķināties par pirkumu ārzemju interneta veikalos, konsultē a/s «Hansabanka» norēķinu karšu nodaļas POS tīkla vadītājs Mārtiņš Vanags.

Lai neļautu sevi apkrāpt, nevajadzētu iepirkties apšaubāmos interneta veikalos.

Kas var norādīt uz tirdzniecības vietas uzticamību? Drošā e-tirdzniecības vietā ir vismaz SSL līmeņa kriptēšana. Tas nozīmē, ka ievadītā informācija tiek tā kodēta, lai to citi nevarētu pārtvert. Parasti veikala mājas lapā ir norādīts, ka tiek izmantots SSL. Par drošību vēl liecina šādi jēdzieni: «Secure 3D», VBV (Verified By VISA), SET.

Vēl viens internetā veiktu darījumu drošību pastiprinošs elements ir «VISA» karšu CVV2 (card verification value) ievadīšana, noformējot pirkumu. CVV2 ir trīsciparu kods, kas atrodas «VISA» kartes paraksta panelī aiz kartes numura pēdējiem četriem cipariem. Tomēr liela daļa pasaules interneta veikalu vēl to nepieprasa.

Ieteicams izvairīties no darījumu veikšanas tādos interneta veikalos, kuru lapās nav norādīta uzņēmuma adrese, kontakttelefons vai e-pasta adrese, jo jums sarežģījumu vai jautājumu gadījumā nebūs ar ko sazināties.

Pārliecināties, vai interneta veikals ir «īsts», var, uzrakstot vienkāršu e-pastu ar pāris jautājumiem, teiksim, vai konkrētā prece tiek sūtīta uz pircēja interesējušo reģionu, kādas ir pasta sūtīšanas iespējas un izmaksas, vai ir iespējama apdrošināšana, kā atdot bojātu vai nepareiza izmēra preci.

Drošības nolūkos nekad neizpaudiet savas norēķinu kartes PIN kodu. Tas ir paredzēts tikai darījumiem ar fiziskas kartes klātbūtni naudas saņemšanai bankas automātos vai pirkumu apstiprināšanai «parastajos» veikalos, maksājot ar viedkarti. Ja, atsaucoties uz interneta veikala prasību norādīt PIN kodu, jūs to ierakstīsit, riskējat ne tikai nesaņemt vēlamo preci, bet arī ar līdzekļu zudumu no jūsu konta.

Interneta darījumiem vēlams atvērt atsevišķu kontu, pārējo naudu turot citur, jo tādā gadījumā, ja tomēr būsiet krāpnieku upuris, nezaudēsiet visu naudu.

Pirms iepirkties

Pirms pirkuma noformēšanas ieteicams pārliecināties, kādas būs reālās pirkuma nosūtīšanas izmaksas, jo pastāv iespēja, ka e-veikalā ir minēts, ka visi sūtījumi notiek, izmantojot pasta kompānijas X piegādi trīs dienu laikā. Tādējādi varbūt lētā prece izmaksās dārgāk lielo piegādes un apdrošināšanas izmaksu dēļ. Pēc darījuma noformēšanas izvirzīt pretenzijas, ja maksājumu karte ir autorizēta par lielāku summu nekā preces vērtība, nav korekti, ja ir atrunātas sūtīšanas izmaksas.

Norēķinoties ar «VISA» karti, nav iespējams precīzi zināt preces vai pakalpojuma izmaksas, jo valūtas kurss, kurš tiek piemērots darījumiem «VISA» kartēm, tiek noteikts saistībā ar pieprasījumu un piedāvājumu pasaules valūtu tirgū konkrētā darījuma veikšanas brīdī. Tam tiek piemērota tā saucamā «VISA» valūtas uzcena. Tādēļ pastāv atšķirības starp komercbankas un valsts centrālās bankas noteikto valūtas kursu.

Var arī maksāt ar pārskaitījumu, čeku, naudas pārvedumu, bet arī šiem pakalpojumiem būs noteikta komisijas maksa, turklāt šādi norēķini varētu būt ilgāki un dārgāki, turklāt ne ar tik augstu darījumu veikšanas automatizāciju.

Latvijas «VISA» kartes var nederēt

Ne vienmēr cerētais pirkums var izdoties, jo ir e-veikali, kas nepieņem Latvijā izdotas «VISA» kartes. Kaut Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, daudzu valstu tirgotāju skatījumā tā joprojām ir augsta riska valsts attiecībā uz tirdzniecību internetā un norēķināšanos ar maksājumu karti virtuāli, bez kartes fiziskas klātbūtnes.

Maksājot ar Latvijā izdotajām kartēm, ārzemju tirgotājiem nav iespējams pārliecināties, vai pircējs, kurš norādījis Latvijā izdotas kartes informāciju, ir patiesais kartes turētājs. ASV un citur pasaulē pastāv tā saucamais AVS (address verification service) — tas ļauj tirgotājiem automātiski pārbaudīt, vai pircēja norādītā pirkuma nosūtīšanas adrese (shipping address) sakrīt ar kartes lietotāja reģistrēto jeb dzīvesvietas adresi (billing address). Tas tirgotājiem mazina darījuma risku. Latvijas kartēm (gan «VISA», gan «Mastercard») nav AVS, un tirgotājiem ir tiesības darījumu neveikt. Viņi drīkst to arī nedarīt, ja bijusi negatīva pieredze ar kādas konkrētas valsts vai bankas karšu lietotājiem.

Palīgā nāk banka

Interneta adresē «lam.good.lv/iepirksanas4. html» aprakstīta šāda iepirkšanās pieredze: maksātājs bija no Latvijas, bet preci vēlējās, lai saņem ASV iedzīvotājs. Interneta veikalā bija iespēja norēķināties ar citu valstu kredītkartēm, to papildus norādot. Aizsūtījis prasītos datus, latvietis saņēma prasību pēc vēl citiem «parametriem». Viņš noskenēja telefona rēķinu, kredītkarti un vadītāja apliecību, bet tirgotāji, nesagaidījuši atbildi, atrakstīja, ka darījumam vajadzīgs apstiprinājums no bankas par dzīvesvietas (billing) adresi. Turklāt naudu viņi noskaitīja no konta, bet preci netaisījās piegādāt, kamēr nebūs nokārtotas formalitātes. Kad banka apstiprināja dzīvesvietas adresi, preci pircējam piegādāja.

Mārtiņš Vanags skaidro, ka maksājumu kartes darījumi internetā vispirms tiek autorizēti. Tas nozīmē, ka veic kartes derīguma termiņa un atbilstošas summas kartes konta pārbaudi un rezervāciju. Tātad naudas līdzekļi joprojām atrodas kartes lietotāja kartes kontā, bet kartes lietotājam tie nav pieejami citu darījumu veikšanai. Veiksmīga darījuma rezultātā (parasti ar pāris dienu novēlošanos) bankas karšu sistēmā no tirgotāja ienāk finansiālā darījuma apstiprinājums. Tikai pēc tam notiek autorizācijas «atbloķēšana» un reāla naudas līdzekļu norakstīšana no konta. Ja no tirgotāja netiek saņemts finanšu apstiprinājums, autorizācija atkarībā no izdevējbankas pēc noteikta laika atbloķējas automātiski vai to dara pēc klienta iesnieguma.

Gadījumā, ja naudas līdzekļi ir nobloķēti, bet darījums dažādu iemeslu dēļ tomēr nenotiek, jāsazinās ar banku, kas karti izdevusi un jālūdz atbloķēt autorizāciju. Sarakstē ar banku vajadzētu pievienot pēc iespējas vairāk informācijas par nenotikušo darījumu. Piemēram, e-pasta saraksti ar tirgotāju ar iemesliem, kāpēc darījums nevarējis notikt, izdrukātu atteikta darījuma ekrāna logu no interneta veikala u. tml. Tas palīdzēs bankas darbiniekiem izlemt, vai autorizāciju drīkst «atbloķēt». Kad tas būs izdarīts, klients varēs ar šiem naudas līdzekļiem veikt jaunus pirkumus.

Ja naudas līdzekļi jau ir norakstīti no kartes lietotāja konta, bet prece nav saņemta, jāsazinās ar savas kartes izdevējbanku, jāuzraksta pretenzija, tai pievienojot jau iepriekš minēto informāciju par darījumu un situācijas izklāstu. Banka noformēs starptautisko pretenziju jeb chargeback un, ja, pamatojoties uz tās izskatīšanas noteikumiem, summu būs iespējams atgūt, tas tiks izdarīts.

Ja tirgotājs nevēlas sūtīt preci, jo nav iespējams pārbaudīt kartes lietotāja īstenumu, kā tas ir minētajā gadījumā, var vērsties savā bankā, kura nosūtīs tirgotājam vai tirgotāju apkalpojošai bankai izziņu, ka kartes lietotājs tik tiešām ir tas, par ko uzdodas, un ka viņa norādītā dzīvesvietas adrese atbilst bankas reģistrētajai klienta korespondences adresei.

Nereti ir situācijas, kad, noformējot pirkuma grozu interneta veikalā vai ievadot visus kartes datus, notiek tehniska problēma interneta veikalā, kartes pieņēmējbankā, starptautiskajā karšu organizācijā, izdevējbankas centrā u. tml. Tādā gadījumā vērts mēģināt veikt darījumu citā diennakts laikā, jo, tā kā ir laika joslu neatbilstība starp interneta veikalu un kartes izdevējbanku, var būt autorizācijas pārtraukumi sistēmu profilakses darbu veikšanas laikā.