Piedāvā idejas mikro uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai

Daudz šķēršļu

Aptaujā, kas tika rīkota no šā gada 1. līdz 15. jūlijam, secināts, ka joprojām pastāv daudz šķēršļu un grūtību, kas jāpārvar uzņēmējam, lai sāktu biznesu. Kā galvenos uzņēmējdarbību (sevišķi mikrobiznesu) bremzējošos faktorus uzņēmēji minējuši finansējuma trūkumu, nodokļu politiku, administratīvos šķēršļus un praktiskā atbalsta trūkumu. Tāpat kritika izteikta par konsultāciju trūkumu saistībā ar biznesa sākšanu un tā attīstības virzieniem.

«Jāmaina valsts attieksme, kura pat mazāko uzņēmēju uzskata par slaucamu govi. Katrs mikrouzņēmējs ir izdevīgs no sabiedrības viedokļa, jo pats sev rada darbavietu, neapgrūtinot valsti un sociālo budžetu. Diemžēl valsts, kura cenšas kaut ko iekasēt jau no pirmā nopelnītā un pat vēl nenopelnītā lata, daudziem atņem vēlmi sākt oficiālu uzņēmējdarbību. Domāju, valsts pašlaik ir tik grūtā situācijā, ka nav attaisnojami nekādi nepamatoti šķēršļi mazās uzņēmējdarbības sākšanai. Šajā ziņā mūsu veiktā aptauja un priekšlikumi pasaka valstij priekšā, ko un kā darīt,» uzsvēra biedrības «Līdere» valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Vērtējot pētījuma rezultātus, Vīksna arī norādīja: iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka biznesa vide Latvijā pamazām sāk uzlaboties, taču patlaban atkal biznesa vides apstākļi mūsu valstī pasliktinās. Pētījumā uzņēmēji īpaši akcentējuši arī tādas jau gadiem pieminētas problēmas kā pārāk daudz un sarežģītu prasību, kas obligāti jāpilda uzņēmējam, grūti prognozējama valsts iekšpolitika, kā arī tomēr pārāk augstas izmaksas uzņēmuma dibināšanas brīdī, kas varbūt uz kopējā biznesa fona nav īpaši liela summa, tomēr, dibinot mikrouzņēmumu, rada ļoti būtiskas izmaksas topošajam uzņēmējam.

Aptaujā saņemtās uzņēmēju atbildes un priekšlikumi būtu noteikti jāņem vērā gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijai kā arī valdībai un Saeimai kopumā, jo tie ir konkrēti uzņēmēju priekšlikumi un kritika par problēmām, kas ikdienā rodas, uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. «Nepārdomāti lēmumi un komunikācija no valdības puses radījusi draudus uzņēmējdarbības aktivitātei, godīgai konkurencei un tiesiskām darba attiecībām. Nedrīkstam pieļaut situāciju, ka enerģiski un idejām bagāti cilvēki novēršas no uzņēmējdarbības, jo neredz attīstības perspektīvas, negūst atbalstu no valsts un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. Mikrouzņēmumu skaits ir apliecinājums ekonomikas dzīvotspējai. Tos spēcinot, varam palielināt budžeta ieņēmumus un nemainīt katru pusgadu nodokļu politiku,» uzsvēra Elīna Egle.

Priekšlikumus laipni pieņem

Aptaujas rezultātu noslēgumā Aiva Vīksna apkopotos priekšlikumus iesniedza Ekonomikas ministrijas pārstāvim, kurš apliecināja valdības gatavību ņemt vērā uzņēmēju idejas un kopīgā sadarbībā censties padarīt biznesa vidi Latvijā maksimāli ērtu un draudzīgu uzņēmējiem. Taču, atskatoties uz līdzšinējo valsts un uzņēmēju sadarbības modeli, nākas secināt (ko arī apliecina uzņēmēju kritika), ka valsts pārstāvji ne vienmēr izmanto uzņēmēju padomus ekonomiskās un fiskālās politikas izstrādē un nereti uzņēmēju priekšlikumi tālāk par ierēdņu atvilktnēm nav nokļuvuši. Tāpēc jācer, ka šā brīža situācija valstī liks valdībai daudz rūpīgāk ieklausīties uzņēmēju teiktajā. Turklāt ne tikai ieklausīties, bet arī ņemt vērā šos padomus, izstrādājot nozaru politikas dokumentus un pieņemot visai tautsaimniecībai būtiskus lēmumus.Un tomēr, pamatojoties uz aptaujas dalībnieku izteiktajiem viedokļiem, biedrība «Līdere» kopā ar LDDK sagatavojusi priekšlikumus valdībai, kurus aicina ņemt vērā un respektēt, pieņemot turpmākos lēmumus attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, sevišķi uzņēmējdarbības jomā.

Aptaujas secinājumi

Nākas konstatēt, ka 43% aptaujāto uzņēmēju kā galveno šķērsli uzņēmuma dibināšanai min biznesa sākšanai nepietiekamus līdzekļus. Turklāt 31% aptaujāto minējuši kā šķērsli finansējuma trūkumu un tā piesaistes grūtības uzņēmējdarbības sākšanai, savukārt 12% aptaujāto norādījuši uz lielajām izmaksām, dibinot savu uzņēmumu.

86% mazā biznesa pārstāvju uzskata, ka finanšu pieejamība mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu darbībai nav pietiekama un ir pārāk sarežģīta, savukārt 46% aptaujas dalībnieku akcentējuši, ka ir vajadzīga valsts garantijas mikrokredīta saņemšanai, kas būtu līdz trim tūkstošiem latu. Būtiski, ka mazie uzņēmēji par pārāk augstām uzskata izmaksas, kas saistītas ar biznesa sākšanu — 29% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka līdz 500 latu apjomam jāsamazina SIA dibināšanas kapitāls, kas pašlaik ir 2000 latu, savukārt 32% aptaujāto uzņēmēju pauduši neapmierinātību ar SIA reģistrēšanas nodevas salīdzinoši augsto apmēru (100 latiem) un aicina to samazināt uz 10 latiem. Vienlaikus 27% mazo uzņēmēju uzskata par atceļamu obligāto maksājumu par sludinājuma publicēšanu Latvijas Vēstnesī. Lai atvieglotu biznesa darbību, uzņēmēji arī aicina nodrošināt bezmaksas e-parakstu mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā arī atcelt ikmēneša atskaites, nosakot, ka turpmāk šādas atskaites jāiesniedz vienu reizi ceturksnī.

27% uzņēmēju pauduši viedokli, ka pievienotās vērtības nodokļa nomaksa valstij būtu jāveic no saņemtās summas, nevis uz izrakstītā rēķina pamata. Tāpat ierosināts ieviest fiksēto nodokli 5% apjomā uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 50 000 latu, kā arī atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa obligāto avansa maksāšanas sistēmu. Vienlaikus mazie uzņēmēji aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām, viesnīcām un tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, kā arī samazināt šā nodokļa likmi darbietilpīgiem vietēja līmeņa pakalpojumiem, ko sniedz mikro un mazie uzņēmumi Latvijā.

Trūkst praktiska atbalsta un konsultāciju

15% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka Latvijā īpaši trūkst praktiska atbalsta un konsultāciju iespēju par uzņēmējdarbības sākšanas jautājumiem. Tādēļ valdībai tiek ierosināts paaugstināt valsts un pašvaldību atbalstu mentoringa programmām. Mentoringa programmas uzņēmējiem kļuvušas par instrumentu, kas veicina cilvēku iesaistīšanos biznesā, jaunu uzņēmumu veidošanu un esošo uzņēmumu sekmīgu attīstību. Mentoringa programmas veicina un atbalsta pieredzes pārņēmēju — topošo uzņēmēju — zināšanas un iespēju daudz veiksmīgāk sākt biznesu. Kā galvenie mentoringa plusi jāmin:

- būtiski paaugstinās pieredzes pārņēmēja pašapziņa;- tiek vairota jaunā uzņēmēja ticība un pārliecība par saviem pakalpojumiem vai produktiem;- tiek paaugstināta viņa profesionalitāte;- tiek saņemta pieredzējuša uzņēmēja praktiskā pieredze un kontakti.

Jāuzsver, ka mentorings ir nozīmīgs ne vien tāpēc, ka palīdz jaunajiem uzņēmējiem attīstīt un veidot savu uzņēmējdarbību, bet arī tāpēc, ka aktualizē tādu Latvijas uzņēmēju darbības šķautni kā pieredzes apmaiņa un sociālā atbildība pret uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmēju izaugsmi.