Grāmatvedis kā brīvprātīgais. Likumdošanas nepilnību novēršana

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: CC licence

Nodibinājuma «Valmieras novada fonds» priekšsēdētājs Ansis Bērziņš nolēmis aktīvi iesaistīties likumdošanas nepilnību novēršanā. A.Bērziņš nav nekādas ministrijas ierēdnis, ne Saeimas deputāts, taču viņš uzskata, ka ikvienam ar aktīvu līdzdalību ir iespējams ietekmēt normatīvo regulējumu valstī. Ne valstiskās organizācijas (NVO) pārstāvis šim nolūkam izvēlējies dažādus rīcības variantus.

Grāmatvedis kā brīvprātīgais Valmieras novada fonds sagatavojis atklāto vēstuli, kas jau nosūtīta atbildīgajiem ministriem un citām amatpersonām, vēršot sabiedrības uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumdošanas interpretāciju un rīcību, sodot labdarības organizāciju par brīvprātīgā darba īstenošanu. Atklāto vēstuli parakstījušas 31 nevalstiskā organizācija. Vēstulē minēts, ka VID brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajās organizācijās ir tiesības nodarbināt personas kā brīvprātīgos.

Sekas šādai VID rīcībai un likuma interpretācijai ir februārī uzliktais 500 latu naudas sods labdarības organizācijai «Valmieras novada fonds» , kur grāmatvedību veic grāmatvedis uz brīvprātīgā darba līguma pamata. Vēstulē tāpat minēts, ka arī citas organizācijas ir atzinušas, ka iepriekšējos gados vienkāršības labad ir piekāpušās VID prasībai un noslēgušas «viena lata līgumu» ar grāmatvedi. «Tā ir formāla likuma apiešana, nevis risinājums ilgtermiņa pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā!» uzsver vēstules autors.

Valmieras novada fonds saņēmis VID ģenerāldirektores noraidošu atbildi par fonda iesniegto VID lēmuma pārsūdzību. Fonda priekšsēdētājs Ansis Bērziņš nolēmis nesamierināties ar situāciju un turpināt cīnīties pret, viņaprāt, absurdo VID attieksmi, lietu pārsūdzot Administratīvajā tiesā.

Vēl viena no A.Bērziņa iniciatīvām ir rosinājums attiecīgo situāciju izskatīt Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdē. Uz sēdi, kas bija sasaukta 25. aprīlī, bija ieradušies gan dažādu nevalstisko organizāciju, gan vairāku ministriju pārstāvji, lai jautājumu vērtētu no pašreizējās likumdošanas viedokļa.

Atklājas robi likumos

Kā uzskata Valmieras novada fonda pārstāvis, VID atsakās ņemt vērā Biedrību un nodibinājumu likuma 8. pantu, kas atļauj šīm organizācijām savu mērķu sasniegšanai iesaistīt brīvprātīgos. A. Bērziņš uzskata, ka brīvprātīgos nevar dalīt kategorijās un pēc uzticēto pienākumu rakstura. Kāpēc grāmatvedis vai jurists nedrīkstētu dot savu ieguldījumu pilsoniskajā līdzdalībā – darbībā sabiedrības labā? VID arī neuzklausa pamatojumu, ka Valmieras novada fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic sabiedriska labuma darbību.

A.Bērziņam īpaši absurds šāds brīvprātīgā darba noliegums šķiet brīdī, kad pavisam nesen noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba gads, kurā netika panākta brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošana. Brīvprātīgā darba regulējums Latvijā aizvien vēl ir ļoti vājš, lai gan no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām dzirdēts, ka brīvprātīgo darbs ir veicināms ikvienā jomā, bet tā uzskaitei izmantojams nevalstiskās organizācijas līgums ar brīvprātīgā darba veicēju. VID un Valsts darba inspekcija izmanto robus likumdošanā, lai brīvprātīgo darbu ierobežotu. Kā pamatojums izskan viedoklis, ka tām NVO, kuras veic aktīvu saimniecisko darbību, grāmatvedības kārtošanu nevar uzticēt grāmatvedim, kas šos pienākumus uzņēmies veikt kā brīvprātīgais, nesaņemot par darbu atalgojumu. VID pieņem, ka šādi tiek apieta nodokļu maksāšana un veicināta ēnu ekonomika.

A. Bērziņš ir neizpratnē, kāpēc VID ierēdņiem ir šāds uzskats, ja reiz saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi tiek izmantoti vienīgi NVO darbības mērķu sasniegšanai?

Sabiedriskā labuma organizācijas drīkst pieņemt ziedojumus naudas formā, bet kāpēc brīvprātīgā darba veicējs nedrīkstētu ziedot savu pakalpojumu? Kā liecina citu valstu prakse, ne vienmēr brīvprātīgais darbs saistāms tikai ar tādu uzdevumu veikšanu, kur darbiniekam nav nepieciešama noteikta kvalifikācija. ASV augsti kvalificēti juristi atļaujas noteiktās situācijās bez samaksas sniegt savus pakalpojumus NVO. Ar ko riskantāka ir situācija, ja NVO savus pakalpojumus kā brīvprātīgais piedāvā grāmatvedis? Valmieras novada fona priekšsēdētājs norāda, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likums mudina organizācijas taupīt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, netērējot šim mērķim vairāk kā 25% no ziedojumiem. Organizācijas tāpēc meklē veidus, kā ekonomēt un ziedotāju naudu izlietot efektīvāk, arī ikdienas darbos pēc iespējas vairāk iesaistot brīvprātīgos. Taču ekonomija un sabiedrības iesaiste beidzas ar naudas sodu! Komersantu darbības principi tiek piemēroti NVO.

Ministriju pārstāvji ieklausās

Memoranda padomes sēdē Finanšu ministrijas pārstāve Irita Lukšo atzina, ka brīvprātīgā darba normatīvais regulējums pāris teikumos ir pieminēts tikai divos likumos – Jaunatnes likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, tāpēc, iespējams, būtu nepieciešami likumu grozījumi, lai nerastos atšķirīgas likumu interpretācijas. Tāpat būtu nepieciešama plašāka diskusija par to, kā interpretējama brīvprātīgo iesaistīšana NVO saimnieciskajā darbībā. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis Sandris Rāgs norādīja, ka plānotās izmaiņas Civillikuma nodaļā par brīvprātīgo darba tiesisko regulējumu vairākus gadus bija iestrēgušas varas gaiteņos, taču šogad 21. martā Saeimas juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo grozījumu pieņemšanu.

A. Bērziņš aicina Saeimas deputātus, Ministru kabinetu, atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ar steigu rīkoties, pilnveidojot brīvprātīgo darbu regulējošos normatīvos aktus, lai gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan kontrolējošām iestādēm būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā. Valmieras novada fonda priekšsēdētāja iniciatīva un aktīvā rīcība var kļūt labs piemērs, kā, arī citās jomās būtu izskaužamas likumdošanas nepilnības, aktīvi tām pievēršot sabiedrības, lēmējvaras un izpildvaras uzmanību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu