«Ja nebūtu palikusi bez darba, visticamāk joprojām nīkuļotu vecajā darba vietā un sapnis par savu biznesu tā arī paliktu neizsapņots,» tā secina ventspilniece Svetlana Kuštana, kura nu ir SIA «Graliņi» īpašniece. Jau jūnijā viņa sola pircēju vērtējumam nodot diedzēto graudu izstrādājumus.
Neatteikties no sapņaPalikusi bez darba Svetlana pieteicās Nodarbinātības Valsts aģentūras rīkotajos kursos bezdarbniekiem. Tos izgājusi viņa, līdz ar vēl trim sievietēm un vienu vīrieti, tika virzīta tālāk uz Hipotēku bankas Starta programmu biznesa uzsācējiem – «Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai», ko banka īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
Sandra Eglīte, Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste: «Šajā programmā atbalsts pieejams topošajiem un esošajiem jaunajiem uzņēmējiem, kam nepieciešams ne tikai finansiāls atbalsts - aizdevums līdz 54 tūkstošiem latu un granti, bet arī atbalsts tieši biznesa uzsācējiem - apmācības uzņēmējdarbības veikšanai un konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai, turklāt apmācības un konsultācijas ir bez maksas. Pēc apmācībām tiek izsniegts arī sertifikāts par kursu apguvi. Apmācības notiek sekojošos kursos: 80 stundu kurss Komercdarbības pamati, kā arī 20 stundu kursi: vadības pamati; uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums; uzņēmuma finanšu vadība; saimnieciskās darbības uzskaite un nodokļi; mārketinga pamati.»
Svetlana Kuštana norāda – lai arī kredīta saņemšana no bankas kavējusies, nu viss ir nokārtojies un jau jūnija vidū viņa cer sākt tirgot diedzēto graudu produktus.«Par biznesu, kurā top diedzēti graudi domāju jau pirms gadiem 15. Taču, nebija naudas tā sākšanai. Taču nu viss notiek un sākotnēji plānoju saražot desmit tūkstošus paciņu mēnesī. Jau noslēgts līgums ar TOP veikalu tīklu, sarunas notiek arī ar citām tirdzniecības vietām,» stāsta S.Kuštana. Viņas piedāvātais produkts ir teju vai unikāls – no precīzi 24 stundas briedinātiem graudiem žāvēti graliņi, jeb cepuma formas graudu našķis, kurš ir nevis cepts, bet gan žāvēts, tādējādi saglabājot visas vērtīgākas uzturvielas, kuras nepieciešamas cilvēkam.
Jāpiezīmē, ka minētās programmas kopējie resursi ir 23 miljoni latu. Savukārt konsultācijas un apmācības tās ietvaros saņems 1200 dalībnieki, bet finansiālo atbalstu – 600 biznesa uzsācēji. Līdz šā gada maija vidum jau 100 jauno uzņēmēju saņēmuši naudu ideju realizācijai, bet apmācības visā Latvijā izgājuši 282 potenciālie uzņēmēji. Jāpiebilst, ka šī Starta programma darbosies līdz 2013.gada beigām.
„Ziniet, lai arī saka, ka sievietes ir stipras un var visu, liela daļa tomēr labāk izvēlas braukt uz Angliju, nevis sākt ko savu,» skumji secina Svetlana Kuštana un piebilst: „Tās sievietes ar kurām kopā mācījos, nu ir Anglijā. Tā jau ir, ja plānus nesamēro ar realitāti. Nu kurš tagad ņem kredītu, lai atvērtu jaunu bērnu pieskatīšanas istabu, ja vecākiem nav naudas, ko par to maksāt? Tas plāns diemžēl neīstenojās,» skumji piebilst uzņēmēja.
Gribēšanai strādāt jābūt galvā
«Uz paplātes neviens neko nepienesīs – galvenais ir gribēt strādāt, tad arī viss nokārtojas.» Tik strikta savā spriedumā par to, ko tad darīt sievietei mūsdienu Latvijas brīžam bezcerīgajos bezdarba un naudas trūkuma apstākļos ir Rasma Freimane, Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja. Viņa norāda – pirms diviem gadiem esam bijuši priekšā visai pārējai Eiropai, jo tika pildīta rezolūcija, kas noteica, ka banku mikrokredīti sievietēm biznesa sākšanai, jāpadara vieglāk pieejami. «Toreiz programmas «Cielava» ietvaros 50 sievietes no visas Latvijas uzsāka vai paplašināja savu biznesu, šim nolūkam kopumā saņemot 50 000 latus, kurus joprojām palēnām atmaksājam. Diemžēl nu šī programma ir apstājusies,» saka R.Freimane.
Minētās programmas kurators Hipotēku bankā Juris Cebulis norāda: «Ņemot vērā šīs programmas veiksmīgo norisi, Hipotēku banka gribētu šādu aktivitāti turpināt, tāpēc strādās, lai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām šādu programmu izstrādātu un šādu aktivitāti turpinātu.«Jāatzīst, ka diemžēl tieši sievietēm domātu finanšu resursu pašlaik nav. Kā pārējie mūsu valsts bezdarbnieki, tā arī daiļās dāmas no bezdarbnieka statusu var mēģināt izkļūt, izmantojot Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) piedāvātos dažādos kursus. Jāpiebilst, ka šībrīža situācijai, kad darba tirgū ir milzu konkurence, aģentūra izveidojusi īpašu programmu «Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi». Un tieši ar tās palīdzību iespējams saprast, kas ir konkrētas sievietes spēcīgās puses, kuras ļautu būt konkurētspējīgai un – izveidot pašai savu biznesu.
Aģentūras vadītaja Baiba Paševica norāda – lai arī sievietes vēlas apgūt, piemēram, friziera vai pavāra profesiju, visām tas nebūtu jāizvēlas. «Domāju, ka tām, kurām ir augstākā izglītība, pašlaik prātīgākais būtu apsvērt iespēju mācīties tālāk, iegūstot maģistra grādu kādā nozarē. Savukārt jaunākām sievietēm, kuras ir vairāk gatavas riskēt un ar savām idejām spēj ātrāk kaut ko panākt, vajadzētu koncentrēties tieši biznesam,» uzskata B.Paševica.
Nu ko, iepriekšminētais tiešām ir viela pārdomām, kaut vai tāpēc, ka reti kura valsts amatpersona šobrīd spēj norādīt konkrētu virzienu, kurā cilvēkam lūkoties, lai rastu darbu. Katrā ziņā piedāvātās lekcijas minētās programmas ietvaros – uzņēmējdarbības uzsākšana un biznesa plāna izveide, pašapziņas celšana, psiholoģiskās barjeras noņemšana, darba meklēšana, sievietēm noteikti palīdzētu ātrāk nostāties uz kājām.
Būtiski ir arī tas, ka NVA piedāvā ne tikai konsultatīvu, bet arī reālu finansiālu atbalstu pašnodarbinātības uzsākšanai. Šogad šajā programmā plānots iesaistīt 330 bezdarbniekus, no kuriem 110, pēc ekspertu ieteikuma, saņems līdzekļus savu biznesa plānu īstenošanai.