Jaunumi literatūrā

Ar fragmentiem no gandrīz jau gatavas grāmatas «Latvieši ir visur» debitē autors, kas izvēlējies maskēties ar pseidonīmu Otto Ozols. «Latvieši ir visur» ir savdabīgs starpžanru darbs, kur politisks trilleris mijas ar vēsturiski politiskiem ekskursiem, pa to vidu ir arī mīlasstāsts un sazvērestību teorijas elementi – latvieši patiešām ir visur! –, arī visai ironisks mūslaiku pasaules vērtējums. Lasāma arī Gunta Bereļa intervija ar noslēpumaino autoru. Vēl baudāmi Eduarda Aivara darbi jaunizgudrotā žanrā – «Dzejoļi ar gariem virsrakstiem» –, Ievas Plūmes stāsts «Matricu mainītājs», «Karoga» lappusēs iedzīvojušās arī divas jaunas dzejnieces – Agnese Rutkēviča un Katrīna Kuduma.

«Raksti». XX gadsimta pirmajā desmitgadē Šveicē, pavisam netālu no Lugānas, kur tolaik mita Rainis un Aspazija, izveidojās ārkārtīgi kolorīta brīvdomātāju un «dabas bērnu» komūna, iedēvēta par Monte Veritá jeb «Patiesības kalnu». Tur viesojās daudzi Rietumos pazīstami rakstnieki, mākslinieki, domātāji, politiķi. Taču – ne Rainis. Kāpēc Rainim bija tik skeptiska attieksme pret «Patiesības kalnu» un kāpēc viņš tā iemītniekus dēvēja par «plikajiem lēkātājiem» – par to stāsta Gundega Grīnuma rakstā «Katram sava utopija jeb Rainis un Askonas «Patiesības kalns», pa vidam piesaucot arī Hermaņa Heses vizīti Monte Veritá. Trimdas dzejniece Velta Sniķere intervijā Ievai Kolmanei «Saruna» stāsta par savu pasaules uzskatu, kas sakņots jogā. Savukārt Čaka «Mūžības skarto» atdzejotājs gruzīnu valodā Ēriks Grigolija intervijā Arvim Kolmanim «Latviešu strēlnieki iesoļo Gruzijā» klāsta par ceļu, kas novedis pie šā atdzejojuma.

Vairāki raksti veltīti tēmai par Šekspīra darbu tulkojumiem. Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš apcerē «Šekspīra soneti Latvijā» sniedz pārskatu par Šekspīra sonetu latviskošanas vēsturi, bet rakstā «Globalizētais Šekspīrs» stāsta par Šekspīra sonetu daudzvalodu tulkojumu grāmatu «William Shakespeare's Sonnets for the First Time Globally Reprinted». Savukārt Jānis Ozoliņš rakstā «Viljama Šekspīra VII sonets latviešu atdzejojumos» analizē Šekspīra VII soneta piecas latviskās interpretācijas.

Vēl – recenzijas par jaunākajām grāmatām: Guntis Berelis vērtē Jāņa Rokpeļņa dzejoļu krājumu «Nosaukums», Ingas Ābeles stāstu krājumu «Kamenes un skudras» recenzē divi autori – Ieva Plūme un Guntis Berelis, Rimands Ceplis analizē Andras Manfeldes prozas grāmatu «Zemnīcas bērni», Irina Cigaļska – Aleksandra Zapoļa sarūpēto Kārļa Vērdiņa, Māra Salēja, Marta Pujāta, Pētera Draguna bilingvālo krājumu «За нас/Par mums», Dagnija Dreika – Austrālijā mītošās mākslinieces un rakstnieces Lidijas Dombrovskas atmiņu un apceru kopojumu «Virzības viļņojums».

Pārskatu par pēdējā laika norisēm literatūrā un grāmatniecībā pie mums un citviet pasaulē sniedz īsa hronika.