Žurnāla ievadā intervija – ar Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru Edgaru Vērpi sarunājas Arvis Kolmanis. Aivars Eipurs uzrakstījis ironisku skeču «Karogs un nakts», bet Pauls Bankovskis esejā «Burtiskais pieprasījums» raksta par literāro žurnālu likteni plašajā pasaulē.
«Tekstu» sadaļā Ingas Žoludes, Jura Zvirgzdiņa un Māra Bērziņa darbi, kas nolasīti pagājušā gada decembrī – Prozas lasījumu pasākumos. Publicējam arī Paula Bankovska un Prozas lasījumu 2009 laureāta Gundara Ignata jaunākos stāstus, savukārt Guntars Godiņš atdzejojis igauņu dzejnieces Līvijas Vītolas darbus.
«Raksti». Martā apgāds «Karogs» izdos Vairas Vīķes-Freibergas eseju krājumu «Kultūra un latvietība», kurā apkopotas autores daudzus gadus krājušās pārdomas par to, vai vispār pastāv kādas specifiskas īpatnības, kas latviešus atšķir no citām tautām, un, ja pastāv, vai iespējams destilēt kaut ko līdzīgu «latviskuma kvintesencei». «Karogā» lasāma nodaļa no topošās grāmatas – «Latviskā kultūra vēsturiskā skatījumā». Latvijas krievu dzejnieks Sergejs Moreino esejā «Frāze un līdzsvars vai Paradīzes jaunās kartes» par atspēriena punktu izvēlējies Čaka daiļradi, ritinādams bezgalīgas asociāciju ķēdītes, domā par pasaules pārtapšanu vārdos, valodas attiecībām ar laiku, teksta tulkojamības iespējām.
Dārta Dzenīte apcerē «Kā Rūdolfs Blaumanis sievu meklēja jeb Cēsnieces Blaumaņa dzīvē» stāsta par laikposmu XIX gadsimta beigās, kad Blaumanis bieži viesojās Cēsīs un viņam veidojās tuvākas attiecības ar vairākām Cēsu dāmām. Liene Lauska rakstā «Jāņa Jaunsudrabiņa slavasdziesma padomju varai» izceļ dienasgaismā kādu sīku, bet paradoksālu literatūrvēsturisku faktu: Jaunsudrabiņa pasaka «Reiz bija» publicēta divās versijās, no kurām viena slavina padomju varu, otra – neatkarīgo Latviju, turklāt abu versiju teksti lielā mērā sakrīt.
«Mērnieku laikos» Liene kā jau pašnāvniece tika apbedīta aiz kapsētas žoga. Kāpēc tā notika, kāds tam sakars ar Krievijas likumdošanu un kā Luteram savulaik izdevās padarīt tobrīd vēl neesošo Latvijas kultūru par kapu kultūras atzaru – par to domā vēsturnieks Arnis Kluinis esejā «Par Krievijas likumiem un slātaviešu gribu kapa iemērīšanā Lienai».
Ilgonis Bērsons hronikā «Voldemārs Kalpiņš: protestēšana un kalpošana», izmantodams unikālus arhīvu materiālus un laikabiedru liecības, mēģina izprast Voldemāru Kalpiņu, kurš gan ieņēma augstus amatus, gan kā nacionālkomunists tika no tiem atbrīvots, pakļāvās komunistiskās partijas diktātam un tai pašā laikā mēģināja strādāt godīgi.
«Apskatā» – literārās pasaules notikumi no decembra līdz februārim tepat, pašu mājās, un citviet.