Ko vēsta «Likumdošanas vēstnesis» augustā?

11. augustā stājas spēkā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ko Saeimai 12. jūlijā nācās pārskatīt atkārtoti, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimas galīgajā lasījumā 17. jūnijā atbalstīto likumprojektu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents lūdza Saeimu rūpīgāk izvērtēt valsts valodas pozīciju nostiprinošās likuma normas, kā arī iestājās par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem.

Līdz šim spēkā esošais elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesiskais regulējums (likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Radio un televīzijas likums) bija nepilnīgs un novecojis, kā arī neattiecās uz internetu un ciparu (digitālo) apraidi. Tas savā ziņā apdraudēja Reklāmas likuma ievērošanu, jo Radio un televīzijas likums neiekļāva savā jurisdikcijā preses elektroniskās versijas, kas kļuvušas par audiovizuāliem produktiem un uz kuriem tomēr, atšķirībā no televīzijas, neattiecas, piemēram, aizliegums reklamēt alkoholiskos dzērienus. Pieaugot elektronisko mediju izplatībai un ietekmei, komerciālo paziņojumu izvietošanas iespējas, reklāmas veidi un raidījumu un programmu sponsorēšana kļuvušas īpaši aktuālas ne tikai pašiem medijiem, bet arī reklāmdevējiem – gan komercsabiedrībām, gan sabiedriskām un politiskām organizācijām. Tāpat aktuāli kļuva jautājumi, kas saistīti ar elektronisko mediju lomu demokrātijas un brīvā tirgus procesu attīstībā Latvijā.

Jaunu tiesisko regulējuma radīšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem paredzēja arī prasība ieviest Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos.

Ko uzskatīt par Eiropas audiovizuālajiem darbiemDaudzviet likumā lietots tāds termins kā Eiropas audiovizuālie darbi. Tie ir galvenokārt Latvijā un citās ES dalībvalstīs veidoti literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un tamlīdzīgi radošie darbi. Par tādiem var uzskatīt arī darbus, kas veidoti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav ES dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās ES dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem. Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem tiek uzskatīti arī kopražojuma audiovizuālie darbi, kas atbilst minētajiem nosacījumiem, turklāt tos ir veidojis viens vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm un kuri pārrauga un faktiski kontrolē producēšanu.

Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas veidoti saskaņā ar divpusēju kopprodukcijas līgumu, kas noslēgts starp Latviju vai citu ES dalībvalsti un valsti, kas nav ES dalībvalsts, ja Latvijas vai ES dalībvalstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē ārpus Latvijas vai ES dalībvalstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs viens vai vairāki šādi producenti.

Jaunajā likumā ierakstīts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51 % no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un skatlogu, būtu Eiropas audiovizuālie darbi.

Raidlaiks un valodaLikumā noteikts, ka nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40 % no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika, izņemot spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu audiovizuālie darbi valsts valodā.

Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 % no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65 % no raidlaika. Likumā gan nav noteikts, ka kvota attiecas uz visvairāk skatīto TV raidlaiku no plkst. 19.00 līdz 23.00.

Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Likums noteic, ka katrs raidījums notiek vienā valodā — raidījuma valodā, bet raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu raidījuma valodā. Šis nosacījums neattiecas uz raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā. Savukārt filmas jāieskaņo, jādublē vai jāsubtitrē valsts valodā tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas jādublē vai jāieskaņo valsts valodā. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.

Ar subtitriem latviešu valodā jānodrošina televīzijas raidījumi svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus. Arī reklāma raidījumos jāievieto raidījuma valodā vai valsts valodā.

Šie nosacījumi gan neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām un televīzijas raidījumiem, kuras tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Komerciālie paziņojumi un sponsorēšanaViena no jaunā likuma nodaļām veltīta audio un audiovizuāli komerciālo paziņojumu regulējumam gan to satura, gan izvietojuma ziņā. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi veidojami atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Īpaši reglamentēta tiek alkoholisko dzērienu un medikamentu reklāmu izvietošana elektroniskajos medijos, kā arī ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgajiem komerciālo paziņojumu klausītājiem un skatītājiem.

Elektroniskajos medijos atļauta alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti. Aizliegums gan neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties. Tāpat aizliegti ir audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamām zālēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem un ārstniecisko palīdzību, kā arī nereģistrētām zālēm un neatļautiem ārstnieciskajiem līdzekļiem un ārstniecisko palīdzību.

Raidījumu un programmu sponsorēšanaĪpaša uzmanība likumā pievērsta sponsorēšanai, ar ko saprotama jebkuras apraides veikšanā vai audio un audiovizuālu darbu, programmas vai raidījuma veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai raidījumu finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu.

Sponsorētā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu (īri). Sponsorētā raidījumā drīkst ievietot sponsora vai citas personas reklāmu atbilstoši reklāmas izvietošanas noteikumiem. Likums pieļauj: ja kāds raidījums tiek sponsorēts, šā raidījuma sākumā vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu. Sponsors arī nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un programmu.

Reklāmu veidi un to nosacījumiLikums definējis, kāda veida reklāmas drīkst izvietot elektroniskajos medijos. Tas var būt reklāmas klips, ilgstoša reklāma, daļēja ekrāna reklāma, virtuālā reklāma un interaktīvā (mijiedarbības) reklāma. Īpaši ierobežojumi attiecas uz ilgstošo reklāmu, par kādu tiek uzskatīts reklāmas sižets, kura ilgums pārsniedz 90 sekundes. Visā ilgstošas reklāmas laikā ir jānodrošina norāde, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma, turklāt ilgstošu reklāmu nedrīkst pārraidīt no pulksten 19.00 līdz 23.00.

Daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu trešdaļu ekrāna, un tā tiek ieskaitīta stundas un diennakts reklāmas apjomā.

Izvietojot virtuālo reklāmu, raidījuma sākumā un beigās jāinformē par raidījumā iekļauto virtuālo reklāmu, bet, nodrošinot pieeju interaktīvās reklāmas videi, uz ekrāna raidījuma valodā jāizvieto brīdinājums par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvās reklāmas vidē.