Šobrīd – janvāra vidū – vēl ir grūti prognozēt, vai 2009.–2010. gada ziema ieies vēsturē kā viena no bargākajām Eiropā pēdējo pārdesmit gadu laikā, taču viens ir skaidrs – šāds aukstums liks nopietni pārvērtēt vairākas lietas, ko līdz šim esam uzskatījuši par izzinātām un tāpēc pašsaprotamām.
Vienlaikus izskan arī ieteikumi nomainīt apzīmējumu «globālā sasilšana» ar daudz neitrālāko un ietilpīgāko terminu «klimata izmaiņas». Daži zinātnieki aizvien uzstājīgāk runā par jauna mazā ledus laikmeta iestāšanos – tādus Eiropa pēdējo 2000 gadu laikā ir piedzīvojusi vairākus. Iespējams, tas tikai lieku reizi pierāda, ka kategoriskums, jo īpaši zinātnē, nav īpaši auglīga metode.
Par iesīkstējušu stereotipu laušanu stāstām arī «GEO» februāra numurā. Vispirms jau par nodrāzto «Vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Venēras». Materiāls «Vara un sievietes» izseko slavenu valdnieču dzīvesstāstiem un uzskatāmi pierāda, ka sieviešu un vīriešu psiholoģiskās atšķirības un it kā dažādais lēmumu pieņemšanas mehānisms, ir mīts, ko radījuši pseidopsiholoģiski bestselleri un glancētie žurnāli.
Stereotipi sabrūk arī citos šī mēneša materiālos – gan par jaunajiem sensacionālajiem atklājumiem muskuļu fizioloģijā, gan par mazpētīto un tāpēc noslēpumaino tiņu dzīvesveida īpatnībām. Starp citu, fotogrāfijas materiālā par tiņiem uzskatāmas par patiesi unikālām, gluži tāpat kā raksts par dzīvnieku bara uzvedības pētījumiem, kuri ļauj zinātniekiem veikt revolucionārus eksperimentus robotu tehnikā – pirms gadiem trīsdesmit apgalvojums, ka kibernētiķiem vajadzētu mācīties no sardīnēm vai skudrām, labākajā gadījumā tiktu uzskatīts par kuriozu. Taču šobrīd aizvien vairāk zinātnieku atbalsta domu, ka viss, ko pūlamies atklāt un izgudrot, dabā jau eksistē, mums tikai jāprot šīs likumsakarības ieraudzīt.
Stereotipus par atvaļinājumu pavadīšanu un atpūtu palīdz nojaukt mākslīgās paradīzes un slavenu tūrisma objektu simulācijas: tropiska pludmale Ziemeļeiropā, slēpošana Dubajas tuksnešos, Maskava Kremlis Turcijā... Laipni lūgti kartona kūrortu pasaulē!
Sirreālas ir arī Kanādas naftas ieguves vietu izpostītās un saindētās ainavas, kas uzjunda retoriskus jautājumus, ko cilvēce ir gatava ziedot, lai apmierinātu savu izsalkumu pēc enerģijas, un cik naftas barelu vērta ir cilvēka dzīvība?
Žurnāls «GEO». Savādāks skatus uz pasauli