Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Žurnāls «GEO» septembrī

Foto: Publicitātes foto

«GEO» septembra numura galvenā tēma ir Kuba — stāsts par 1100 kilometru garo ceļojumu pāri visai salai. Iemesli, kāpēc Kuba tā pievelk ceļotājus, ir visdažādākie: vieni meklē sociālisma eksotiku (vai varbūt nostalģiju), citi — tukšas pludmales un neskartu dabu. Jo, lai cik absurdi tas arī izklausītos, 50 sociālisma gadi nākuši par labu Kubas ekoloģijai, sala nav pārvērsta par tūrisma industrijas un patērētāju ideoloģijas centru, kā tas noticis ar pārējām Karību baseina valstīm.

Cits jautājums, protams, cik laimīgi un apmierināti ar savu dzīvi aiz dzelzs priekškara jūtas paši kubieši. Un kas viņus gaida tagad, kad Fidels nodevis varas grožus savam liberālāk noskaņotajam brālim Raulam? Vai dzelzs priekškars kritīs, un ko tas nozīmēs šai Karību salai, kuru ekologi ierindo starp vislabāk aizsargātākajām dabas teritorijām pasaulē?

Dzelzs priekškars tomēr nebūt nav 20. gadsimta komunistu izgudrojums. «GEO» piedāvā unikālu materiālu, kas veltīts savdabīgajai Romas impērijas Eiropas sadalīšanas metodei — uzceļot Limes jeb robežmūri, kurš nošķīra civilizētos (viņuprāt, protams) romiešus no barbariem. Taču atšķirībā no komunistu metodēm tautu un valstu izolēšanā šī būve kalpoja stipri ilgāk — veselus 400 gadus. Turklāt romiešu kultūras, ieražu un tirdzniecības sakaru izplatību barbaru apgabalos šis mūris veicināja vairāk nekā leģionu karagājieni.

Šomēnes «GEO» stāsta arī par pirmatnējām bailēm un to pārvarēšanu — čūsku ķeršanas maratons Austrālijā 4000 km garumā. «GEO» reportiere Hanja Lusčaka bija spiesta atzīt, ka gribasspēks un veselais saprāts tomēr ir bezspēcīgs to instinktīvo baiļu priekšā, kuras izjūt cilvēks, nonācis aci pret aci ar čūsku. Par attaisnojumu viņai gan jāteic, ka aprakstītais ceļojums bija veltīts planētas indīgāko rāpuļu ķeršanai.

Vēl arī par grandiozo plānu, kuru sākusi īstenot Venēcija, lai glābtos no aizvien bīstamākajiem Adrijas jūras plūdiem, par puķu bērniem no Etiopijas savannas, kas augus pārvērš apģērbā un rotaslietās, un citām aprakstīšanas un izzināšanas vērtām lietām no daudzveidīgās un brīžiem tik absurdās pasaules.

Citādāks skats uz pasauli. Žurnāls «GEO»

0 Komentāri