Nesekmīgo skolēnu atstāšana uz otru gadu Vācijas nodokļu maksātājiem rada izdevumus gandrīz viena miljarda eiro (702,80 miljonu latu) apmērā, taču tas nenes gaidītos rezultātus, vēsta vietējie masu mediji.
Skolēnu atstāšana uz otru gadu nedod rezultātus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Palikšana uz otru gadu neuzlabo skolēnu akadēmisko sniegumu,» liecina mediju uzņēmuma «Bertelsmann» veiktais pētījums.
Tas arīdzan nenāk par labu pārējiem skolēniem, jo pēc nesekmīgo bērnu atdalīšanas klases kolektīva prasmes kļūst pārāk viendabīgas, secina eksperti.
Otrgadnieki valstij ik gadu izmaksā aptuveni 931 miljonus eiro (654,31 miljonus latu).
2007.-2008. mācību gadā Vācijā aptuveni 250 000 skolēnu bija spiesti palikt uz otru gadu, vēsta izglītības zinātņu profesora Klausa Klemma veiktais pētījums.
Vācija Eiropas Savienībā ir līdere šīs pedagoģijas metodes lietošanā.
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2003.gada ziņojumā norādīts, ka 23,1% no visiem 15 gadu vecajiem skolēniem spiesti vēlreiz atkārtot mācību gadu.
Tomēr ir vērojamas būtiskas atšķirības starp valsts federālo zemju rādītājiem - Bādenē-Virtembergā šādu skolēnu ir 1,7%, savukārt Bavārijā viņu īpatsvars sasniedz 3,6%.
Nevienmērība ir arī starp dažādām vecumgrupām - sākumskolā otrgadnieku ir 1,3%, savukārt vidusskolā šis rādītājs jau pietuvojas 5% robežai.
«(Mācību gada) atkārtošana nav risinājums,» uzņēmuma valdes loceklis Jergs Drēgers pavēstījis.
«Tā vietā, lai nodrošinātu labāku izpratni par skolu, mēs palaižam garām iespēju atbalstīt (bērnus),» viņš uzskata.
Drēgers arī piebilst, ka palikšana uz otru gadu pieļaujama vien gadījumos, kad skolēns ir ilgstoši bijis slims.