Vakar Aizkrauklē notika vecāku kopsapulce par pilsētas skolu reorganizācijas iecerēm. Iedzīvotājiem pret skolu reorganizāciju joprojām ir daudz iebildumu, vecāku viedokļi nereti ir krasi atšķirīgi, bet krievu kopiena ir gatava rīkot mītiņu savu interešu aizstāvībai.
Aizkraukles novada pašvaldībā saistībā ar to, ka strauji samazinājies izglītojamo skaits, plāno izmaiņas skolu sistēmā, izvērtējot arī Aizkraukles sākumskolas reorganizēšanu. Tiek piedāvāti trīs reorganizācijas varianti - skolēnu skaita ziņā pilsētā lielāko sākumskolu (1.-6.klases) pārcelt uz 1.vidusskolas telpām (380 skolēnu), bet 1.vidusskolu pilnībā pārcelt uz ģimnāziju (kopā 480 skolēnu), saglabājot mazākumtautību programmu; 1.vidusskolu saglabāt esošajā ēkā un turp pārcelt pilsētas sākumskolas 1.-4.klases (kopā 450 skolēnu), bet ģimnāzijā pulcēt visus latviešu plūsmas bērnus no 5.klases; vai 1.vidusskolu sadalīt divās daļās, skolas telpās nodrošināt mācības visiem pilsētas 1.-4.klašu skolēniem, savukārt ģimnāzijas telpās - skolēniem no 5.klases.
Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa aģentūru LETA informēja, ka Aizkraukles krievu kopiena «LAD» iebilst Aizkraukles 1.vidusskolas ar mazākumtautību programmu pārcelšanai vienā ēkā ar ģimnāziju.
Aizkraukles krievu kopienas pārstāve Ludmila Ušakova izteica atbalstu pašvaldības piedāvātajam modelim, kas paredz, ka 1.vidusskola tiek sadalīta divās daļās, skolas telpās mācās visi pilsētas 1.-4.klašu skolēni, savukārt ģimnāzijas telpās visi pilsētas skolēni no 5.klases. «Ja domes deputāti pieņems lēmumu atbalstīt šo modeli, mēs atsauksim savu pieteikumu 9.janvārī rīkot mītiņu pie pašvaldības ēkas,» teica Ušakova.
Diskusijā iesaistījās arī citi atnākušie vecāki - izteicās gan 1.vidusskolas audzēkņu vecāki, gan arī pilsētas sākumskolas un novada ģimnāzijas vecāki. 1.vidusskolas skolēnu vecāki, kuri izteicās, kategoriski atteicās no idejas skolu pārcelt uz citām telpām, baidoties zaudēt «skolas dvēseli», informēja Silaraupa.
Kāds tēvs, kura bērni mācās pilsētas sākumskolā un novada ģimnāzijā, pārmeta 1.vidusskolai nevēlēšanos veikt integrāciju, jo, viņaprāt, ieguvēji būs gan latviešu jaunieši, gan mazākumtautības, kuri viens no otra var mācīties kultūru. Pašvaldības pārstāvjiem viņš jautāja, vai gadījumā, ja tiks atbalstīts trešais modelis, pašvaldība nebaidās, ka ģimnāzijai pēc pāris gadiem nāksies cīnīties par skolēniem, jo vecāki izlems savus bērnus atstāt 1.vidusskolas telpās, pie kurām bērni jau būs pieraduši.
Tikšanās sākumā Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija) informēja klātesošos par iemesliem, kādēļ ir sākts runāt par skolu reformu. Ņemot vērā faktu, ka skolēnu skaitam pēdējos gados ir tendence samazināties, kā arī Aizkraukles pilsētas sākumskola, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā, joprojām nav piemērota vieta skolēnu izglītošanai, ir nolemts meklēt labāko risinājumu, kā uzlabot mācību vidi Aizkraukles novada skolēniem.
Aizkraukles Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa atnākušajiem vecākiem demonstrēja prezentāciju par situāciju novadā. Pēdējo desmit gadu laikā Aizkraukles pilsētas sākumskolā, Aizkraukles novada ģimnāzijā un Aizkraukles 1.vidusskolā skolēnu skaits sarucis kopumā par 41%, visvairāk tas ir noticis 1.vidusskolā, kur audzēkņu skaits samazinājies par 47%. Skatoties matemātiski, saimnieciskie izdevumi uz vienu skolēnu visdārgākie ir tieši 1.vidusskolā, kur viens skolēns pašvaldībai mēnesī izmaksā 56 latus, kamēr Aizkraukles novada ģimnāzijā - 43 latus, bet pilsētas sākumskolā - 27 latus.
Pēdējo mēnešu laikā domes izveidotā komisija, kuru vadīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Zane Romanova, tiekoties ar novada jauniešiem, pedagogiem, vecākiem un citām grupām, nonākusi pie trim potenciālajiem reformas variantiem. Pašvaldība uzskata, ka vismazākos zaudējumus piedāvā modelis, kad Aizkraukles 1.vidusskolas telpās mācības turpina visi esošie 1.vidusskolas audzēkņi un Aizkraukles pilsētas sākumskolas 1.-4.klase, savukārt Aizkraukles pilsētas sākumskolas 5.-6.klase mācības turpina Aizkraukles novada ģimnāzijā kā pilsētas sākumskolas filiāle. Lai šāds modelis darbotos, 1.vidusskolas ēkai nepieciešams uzbūvēt piebūvi, jo skolas zāle, kura vienlaikus ir arī ēdnīca, tik lielu skaitu audzēkņu vienlaikus nespēj uzņemt, skaidroja pašvaldības pārstāve.
Kāds no vecākiem uzdeva jautājumu, kāpēc reforma ir sākta tieši šogad. Domes priekšsēdētājs skaidroja šāda procesa neizbēgamību. «Pašvaldībai ērtāk būtu izlikties, ka viss ir labi, un neko nemainīt, jo tad visi būtu it kā apmierināti, taču, ja skatās ilgtermiņā, šāds lēmums tomēr ir jāpieņem, jo dome jau divkārt ir lēmusi par to, ka 2015.gadā pašvaldībai būs jāpārņem no valsts Aizkraukles profesionālo vidusskolu, un, skatoties no līdzšinējās pieredzes, pašvaldībai tomēr nāksies ieguldīt naudu no sava budžeta šīs skolas uzturēšanā,» pauda Līdums.
Īpaši aktuāli tas ir pašlaik, jo Izglītības un zinātnes ministrija gatavo noteikumus par minimālā skolēnu skaita klasē palielināšanu. Aizkraukles 1.vidusskolā jau tagad ir grūtības nokomplektēt vidusskolas klases, skaidroja Silaraupa. Patlaban ir izvirzījušies vairāki skolu optimizācijas varianti, taču tiek uzklausīti arī jauni ieteikumi. Visos variantos paredzēta Aizkraukles pilsētas sākumskolas pārvietošana no Rūpniecības ielas un 1.vidusskolas mazākumtautību programmas saglabāšana.
Pavirši aprēķini liecina, ka ik gadu, atsakoties no skolai nepiemērotās ēkas Aizkraukles rūpnieciskajā zonā un piepildot brīvās klašu telpas pārējās skolās, varētu ietaupīt 70 000 līdz 80 000 latu saimniecisko izdevumu, iepriekš skaidroja Silaraupa. Pašvaldībā secināts, ka skolas atrašanās šajā pilsētas zonā kavē arī rūpniecības attīstību. Atbrīvotajās telpās kāds uzņēmums varētu radīt jaunas darba vietas. Zināms, ka SIA «Jeld-Wen Latvija» plāno paplašināties, kas palielinās smagā transporta kustību šajā ielā un vēl vairāk apdraudēs bērnu drošību, lai kādas norobežojošās sētas pašvaldība pie skolas celtu.
Aizkraukles pilsētas sākumskolā šogad mācās vairāk nekā 340 skolēnu no 1.klases līdz 6.klasei, Aizkraukles 1.vidusskolā, kura īsteno mazākumtautību programmu, skolojas apmēram 170 bērni, bet Aizkraukles novada ģimnāzijā no 7.klases līdz 12.klasei mācās ap 320 skolēnu.
Kultūras namā pulcējās Aizkraukles novada pašvaldības darbinieki, deputāti, triju novada vispārizglītojošo skolu pedagogi un vairāk nekā 170 vecāki. Lēmumu par to, kādas pārmaiņas varētu notiks 2014.gadā Aizkraukles novada skolu sistēmā, pieņems domes deputāti februāra domes sēdē.
