Krievvalodīgajiem jauniešiem ir plašākas svešvalodu zināšanas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem jauniešiem nereti ir plašākas svešvalodu zināšanas, jo valsts valodas politikas dēļ viņi skolas laikā visbiežāk apgūst trīs, nevis divas svešvalodas, kā tas notiek daudzās latviešu skolās, secināts piektdien Valsts valodas aģentūrā notikušajā diskusijā.

Līdz ar to krieviski runājošie jaunieši paralēli, piemēram, angļu valodai, skolas laikā apgūst arī latviešu valodu, kamēr latviešu jauniešiem ar krievu valodas mācīšanos īpaši nesokas un jaunā paaudze to nereti nezina vispār, sprieda diskusijas dalībnieki.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati par 2008./2009.mācību gadu liecina, ka no svešvalodām skolēni visbiežāk - 85% gadījumu - izvēlas mācīties angļu valodu, kamēr krievu valodu kā svešvalodu mācās tikai 35% skolu audzēkņu. Trešā biežākā izvēle ir vācu valoda, ko mācās 15% skolēnu, bet franču valodu apgūst 1,5%.

Tomēr vienlaikus izglītības speciālisti, kuri ir pārliecināti par nepieciešamību plašāk izmantot svešvalodas mācību procesā, piesardzīgi izturas pret iespēju paplašināt tieši krievu valodas lietojumu izglītības iestādēs.

Kā atzina Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis, lai arī viņam nav principiālu iebildumu ne pret vienu svešvalodu, nedrīkstētu pieļaut, ka jebkura no tām apdraud latviešu valodas kā mācībvalodas lomu, piebilstot, ka šis jautājums bieži tiek politizēts.

Arī Latvijas Universitātes profesore, Saeimas deputāte Ina Druviete (PS) pauda pārliecību, ka konkurence latviešu un krievu valodu starpā būtu ļoti nevienlīdzīga krievu valodas milzīgās izplatības dēļ, tieši tādēļ tās lomas palielināšanās varētu būt reāls drauds valsts valodai.

Šī iemesla dēļ viņa kategoriski iebilst pret iespējamo krievu valodas ienākšanu valsts dibinātajās augstskolās, jo augstākās izglītības ieguve līdztekus Latvijas darba tirgus iespējām bijuši galvenie stimulējošie faktori Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem valsts valodas apguvei.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu