Lai arī Izglītības likumā noteiktās tiesības uz izglītību nedrīkst iespaidot personas reliģiskā pārliecība, tieši šis apstāklis varētu kļūt par tiesiski pamatotu argumentu reliģisko organizāciju dibināto izglītības iestāžu atšķirīgā attieksmē pret saviem audzēkņiem.
Reliģiskajās izglītības iestādēs varēs būt cita attieksme pret audzēkņiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personu mantiskā un sociālā stāvokļa, izcelsmes dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības un citu iemeslu dēļ, ja tā ir «objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi».
Lai arī komisija kā pārāk provocējošu noraidīja priekšlikumu, kurā skaidri definēts šādas atšķirīgas attieksmes pieļāvums reliģiskās pārliecības dēļ reliģisko organizāciju dibinātajās izglītības iestādēs, atbalstu guva priekšlikums, kas šīm iestādēm dod tiesības balstīties uz personas reliģisko piederību.
Tāpat reliģiskās izglītības iestādes attieksmes veidošanā pret audzēkņiem varēs ņemt vērā to «gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz attiecīgās reliģijas mācību, kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo piederībai».
Diskutējot par to, kuros gadījumos reliģiskās izglītības iestādēs šāda atšķirīga attieksme būtu pieļaujama, tika minētas attiecīgo ticību garīgā personāla sagatavošanas programmas, kuras pēc būtības nevajadzētu apmeklēt citu konfesiju vai reliģiju pārstāvjiem.
Savukārt atšķirīga attieksme noteikti nebūtu pieļaujama attiecībā uz reliģiskās izglītības iestādēs īstenotu vispārējās izglītības programmu audzēkņiem.