Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde prognozē, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos lielākās izdzīvošanas grūtības varētu būt privātajām augstskolām.
Privātajām augstskolām būs grūtāk izdzīvot
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvija ir valsts, kurā ir ļoti daudz privāto augstskolu, ko izraisījis lielais pieprasījums pēc augstākās izglītības, un, manuprāt, pazīmes rāda, ka konkurence samazināsies un turpmāk varētu būt problēmas ar šo biznesu,» intervijā sacīja Rēvalde.
Līdz šim augstākā izglītība ir bijusi ļoti veiksmīga biznesa niša, jo ir bijis ļoti daudz studēt gribētāju, kuri spējuši par studijām maksāt, un pēdējos gados lielākais studentu pieaugums bijis uz sociālo zinātņu studentu rēķina, stāsta departamenta direktore. Taču tagad lielākais studējošo skaita samazinājums ir tieši privātajās augstskolās un atkal uz sociālo zinātņu studentu rēķina. «Tā kā pamazām viss nostājas savās vietās,» piebilda ierēdne.
Par izdzīvošanas grūtībām valsts dibinātajās augstskolās IZM pagaidām ziņas nav saņēmusi, tādēļ finansējuma samazinājuma dēļ situāciju augstākajā izglītībā Rēvalde par bezcerīgu neuzskata.
«Bet ir tāda lieta, ka augstākajā izglītībā ir jāsabalansē pieejamība, kvalitāte un efektivitāte, un šīs lietas ir zināmā mērā saistītas un paralēlas, bet citreiz var būt arī pretēji vērstas - piemēram, mēs varam būt šausmīgi efektīvi, pāriet tikai uz tālmācību, bet jautājums, vai kvalitāte būs pietiekoša,» viņa skaidro. Savukārt, ja kāda augstskola apgalvo, ka nav tālu līdz bankrotam, tas varētu liecināt par nepieciešamību pārskatīt iestādes saimniekošanas efektivitāti, jo ceļi, kā pāriet uz citām metodēm, ir ļoti daudzi un dažādi.
«Cita lieta, ka mēs kā valsts gribam uzņemties atbildību par kvalitāti un produktu un tomēr gribam, lai tomēr tā nenotiktu, ka tiktu ieviesta tikai tālmācība, bet studentiem būtu kontaktstundas un nodarbības,» uzsver Rēvalde, «un tad tur ir jāizvērtē tas balanss un jāatrod, kādā veidā darboties.»