Jau nākamajā mācību gadā desmit pirmsskolas izglītības iestādes un desmit skolas, kas būs brīvprātīgi pieteikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperimentam, izmēģinās mācīt bērnus no sešu gadu vecuma, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus informēja IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere.
Patlaban Valsts izglītības satura centrā ir izveidotas 22 darba grupas, kurās 127 dažādi speciālisti vērtē esošo mācību saturu, kas atzīts par pārblīvētu, un izstrādā jaunu mācību saturu, kas pirms ieviešanas būs jāizvērtē. Saeimas deputāti šodien ministrijas pārstāvjiem pārmeta neieklausīšanos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu viedoklī, kuri vairākkārt ir pauduši uzskatu, ka pašlaik šādu reformu nevajadzētu īstenot, jo jāņem vērā, ka tā prasīs ievērojamus līdzekļus.
VISC pagājušā gada beigās rīkoja valsts iepirkumu ekspertiem, kuri strādā darba grupās, taču Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā nav pieejama informācija, par kādu summu šis iepirkums veikts. Deputāts Jānis Dukšinskis (LPP/LC) iepriekš laikrakstam «Izglītība un Kultūra» teicis, ka ekspertu atalgojumam mācību satura pārskatīšanai plānots iztērēt 288 000 latu, 2,99 miljonus latu - mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai, 188 000 latu - pedagogu tālākizglītībai.
«Un tas viss no Pasaules Bankas aizdotās naudas, ko valstij vajadzēs atdot. Kāda tad visai šai IZM rosībai ir jēga? IZM ierēdņi atzīst, ka ilgtermiņā no šīs reformas varētu būt arī finansiāli ieguvumi. Par naudas taupīšanu ir jādomā, bet tas nevar būt pašmērķis! Svarīgākais ir izglītības kvalitāte. Ja reformas rezultātā kvalitātes paaugstināšanās netiek prognozēta, jāprot atkāpties no iecerēm,» uzskata Dukšinskis.
Komisijas locekļi pauda pārliecību, ka tas, vai bērniem skolas gaitas jāsāk no sešu vai septiņu gadu vecuma, ir ne tik daudz politiķu un ierēdņu, bet gan pedagogu, psihologu un vecāku izšķiršanās. Deputāti norādīja, ka arī pašlaik spēkā esošā likumdošana pieļauj vecākiem iespēju izvēlēties palaist bērnu uz skolu no sešu, septiņu vai atsevišķos gadījumos arī no astoņu gadu vecuma.
Vāgnere deputātus informēja, ka IZM veic sagatavošanās darbus, lai no 2011.gada septembra skolās kā atsevišķs mācību priekšmets tiktu mācīta Latvijas vēsture. Deputāti gan iebilda, ka skolēnu, kuri mācījās vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu, zināšanas vēstures valsts pārbaudes darbos būtiski neatšķīrās no to skolēnu zināšanām, kuri mācījās Latvijas vēsturi integrēti pasaules vēstures kursā.
Vāgnere informēja, ka tiek apsvērta arī iespēja svešvalodu apmācību ieviest jau no pirmās klases.
Runājot par izglītības politikas plānošanas dokumentiem, deputāti konstatēja, ka ministrijas izstrādātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam daudzi jautājumi vairs nav aktuāli, jo pamatnostādnes tika izstrādātas pirms vairākiem gadiem. Turklāt pamatnostādņu ieviešanu kavē apstāklis, ka pēc jaunā finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešanas un administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas dažādu pašvaldību skolām ir ļoti atšķirīga finansiālā situācija.
Komisijas sēdē deputāti rosināja IZM apsvērt iespēju saīsināt vidējās izglītības apguvei nepieciešamo laiku līdz 11 gadiem. IZM pārstāvji pieļāva iespēju šādu variantu izvērtēt, vienlaikus norādot, ka tas būtu sarežģīts process.
Tāpat Saeimas deputāti diskutēja par obligātas vidējās izglītības ieviešanu. Komisija lēma, ka pēc rūpīgiem sagatavošanās darbiem un pārejas perioda obligātu vidējo izglītību valstī varētu ieviest līdz 2020.gadam.
